Stāstus apkopojusi vēsturniece un bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma.
Barona iela 14 – Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājvieta
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 101. dzimšanas dienas centrālā aktivitāte būs īpaša velo ekskursija “Ceļš uz Gaismas pili”. Ekskursijā būs iespēja kopā ar pilsētvides pētnieku un gidu Mārtiņu Eņģeli apmeklēt 12 vēsturiskos LNB Rīgas namus un klausīties stāstus par šo ēku likteņiem, arhitektūru un iemītniekiem.
Mārtiņš Eņģelis ir pilsētvides pētnieks un tūrisma kritiķis, kurš šajā sezonā pievienojies LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotajam raidījumam “Ielas garumā”. Eņģeļa domas par pilsētām un to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, lasāmas šeit.
Ēka Krišjāņa Barona ielā 14 no 1956. līdz 2014. gadam bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka.
Neoklasicisma stila nams celts 1910. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases bankas vajadzībām. Iestādi izvietoja otrajā stāvā, augšējos stāvos atradās īres dzīvokļi, bet apakšējā stāva telpas nomāja komerciestādes.
Starpkaru periodā nama īrnieki bija dažādas iestādes un organizācijas, un lielā skaitā – preses redakcijas. Savulaik te atradās žurnāla “Latvijas Tirgotājs” redakcija; grāmatizdevēja Helmāra Rudzīša vadītās pirmo latviešu erotisko nedēļas žurnālu “Sensācija” un “Elegance” redakcijas; laikraksta “Brīvā Zeme”, literārā žurnāla “Ritums”, žurnāla “Latvju Grāmata”, Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijas; vairākas tipogrāfijas; dejotājas Beatrises Vīgneres slavenā deju skola; rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu kantori, amatnieku darbnīcas, audumu un dāmu apģērbu veikali un drēbnieku darbnīcas.
Izdevniecību nenogurstošā rosība ēkai ļauj piedēvēt tā laika “mazā Preses nama” nosaukumu.
Pirmajā stāvā līdzās fotoateljē bija spoguļstiklu sienās iekārtota kafejnīca ar skanīgu nosaukumu “Café de Paris” ar tobrīd Rīgā vienīgo grozāmo deju grīdu. Savukārt 20. gados šeit atradās ģimenes restorāns “Akvarium”.
1956. gadā Valsts bibliotēkai tika piešķirta daļa no nama Barona ielā, kur tolaik atradās Revolūcijas muzejs. Šīs telpas tobrīd bija sliktā tehniskā stāvoklī – caurs jumts, kanalizācijas noplūdes, nepietiekama apkure. Bija nepieciešams remonts.
Gadu vēlāk bija paveikta puse no vajadzīgajiem remontdarbiem. Kaut arī telpu jautājums ēkā pamazām sakārtojās, darba apstākļi joprojām bija prātam neaptverami: no apkures telpām ieplūda tvana gāze; nebija iespējams izmantot liftu. Reiz Galvenajā krātuvē no remontējamās daļas sāka spiesties neciešami kodīgi dūmi. Izsauktie ugunsdzēsēji konstatēja, ka būvremontu kantora strādnieki slēgtā telpā vāra darvu. Telpās, kur glabājās tikko atputekļotas aptuveni 200 000 grāmatu, viss bija apkvēpis ar lipīgiem sodrējiem. Minētajā krātuvē arīdzan nebija logu, tāpēc visu dienu bija jāpavada mākslīgā apgaismojumā. Šo iemeslu dēļ direktore Aina Deglava vērsās Kultūras ministrijā ar ļoti progresīvu lūgumu – atļaut darbiniekiem strādāt septiņu stundu darba dienu.
Līgumu par ēkas ilgtermiņa īri bibliotēka parakstīja tikai 1960. gadā. Drīz vien pagrabtelpā tika uzsākta arī viena no neparastākajām izbūvēm pilsētā – tunelis, kas savienoja Galveno grāmatu krātuvi ar kādreizējo noliktavu.
90. gadu beigās namā radās krīzes situācija – avārijas stāvokli noteica 700 kvadrātmetriem platības. Situācija nebija mainījusies arī vēlākos gados, kad ielūza grīda un vairāki tūkstoši grāmatu iekrita pagraba mitrajās smiltīs. Bet vēl teju 80 000 izdevumu tika apdraudēti.
Iesaistoties simtiem brīvprātīgo, apdraudēto krājumu evakuēja un nelaimes sekas neitralizēja četrās dienās.
2014. gada janvārī ar akciju “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” ikviens bija aicināts pārvietot grāmatas no rokas rokā uz Gaismas pili, simboliski atvadoties no ilggadīgās ēkas Barona ielā. Pārvākšanās darbi pilnībā tika pabeigti tā paša gada vasarā.
2017. gadā namu iegādājās uzņēmums “Bibliotēkas nams”, kas uzsāka tā rekonstrukciju. Šobrīd ēkā iekārtoti 57 dzīvokļi un astoņas komerctelpas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturisko namu stāsti portālā LSM.lv:
Lai iepazītu arī pārējo namu pagātni, ''Spotify'' kanālā “Klausītava” un bibliotēkas mājaslapā pieejami audio ieraksti, kurus ieskaņojuši Gaismas pils darbinieki.
