Ieejot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē, ir sajūta, ka atrodies mežā, kur biezoknī čivina putni un zem kājām urd strauts. Šī skaņa izstādē vēstī par ļoti senu laiku, kad Latvijas tagadējā teritorijā cilvēks dibina pirmās attiecības ar koku. Tas notika vairāk nekā pirms 12 tūkstošiem gadu. Izstādes "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē" pirmajā sadaļā iespējams aplūkot Latvijā vissenākos no koka darinātus priekšmetus. Šajā daļā lielākais eksponāts ir pāris metrus gara vienkoču laiva, kas ir viens no senākajiem transportlīdzekļiem. Eksponāts ir no Vilkmuižas ezera Talsos, un tas ir vismaz 900 gadus vecs. Laivai līdzās abos sānos ir vairāku desmitu centimetrus augstas skaidu kaudzes. To nozīmi skaidro Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks Toms Ķikuts:
"Šeit ir mēģinājums norādīt uz to nebūt ne vienkāršo gatavošanas procesu, ka tas ir cilvēka roku darbs, ka tas koks nav atrasts mežā. Katrs no šeit redzamajiem oriģinālajiem objektiem ir senā cilvēka prasmīgi veidots. Protams, skaidas mums no oriģināla darināšanas saglabājušās nav, bet mēs vismaz mēģinām iejusties procesā, ka kāds mūsu priekštecis pielicis savu roku, lai taptu [objekts] tāds, kāds tas ir."
Kā jau liecina izstādes nosaukums "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē", piecās sadaļās iespējams aplūkot no koka darinātus priekšmetus – sākot ar daudzus tūkstošus gadus seniem airiem un beidzot ar radio, kuru izgatavošanai izmantoja koku. Savukārt vārds "Mozus" izstādē liecina par viduslaikiem – laiku, kad koks kļūst par vērtību. Telpas centrā ir izvietotas vairākus gadsimtus vecas koka skulptūras. Viena no tām ir pravieša Mozus 17. gadsimta pusmetru liela skulptūra. Tā atradusies Ķerkliņu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ķikuts atzīmē, ka
Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā ir vairāki simti unikālu sakrālu koka priekšmetu.
"Šeit ir redzami atsevišķi piemēri, kuri, pirmkārt, rāda šo vietējo mākslinieku darba filigranitāti, un, otrkārt, – ieskicē koku kā materiālu un tā iespējas šo sakrālo mākslas darbu radīšanā. Viens no šeit redzamajiem tēliem Mozus stāv ļoti cēli kopā ar Āronu līdzās. Virs viņiem ir apustulis Jēkabs Vecākais un Svētais Juris, kas izceļas ar ļoti krāšņu, polihromu krāsojumu," stāsta Ķikuts.
Sadaļā, kas veltīta 19. gadsimtam, var aplūkot tajā laikā darinātos krēslus, taburetes un dažādus darbarīkus. Šeit var redzēt arī 17. gadsimta Kurzemes uz Zemgales hercogistes un 20. gadsimta Krievijas Impērijas zemes likumu krājumus. Kā stāsta muzeja Etnogrāfijas nodaļas pārstāvis Jānis Šabanovs, šajā laikā cilvēki pirmo reizi sāka runāt par to, kā kokus saglabāt.
Runājot par 19. un 20. gadsimtu, kas ir industrializācijas periods, šim laikmetam veltītajā sadaļā iespējams aplūkot īsus video materiālus, kuros redzams, kā Latvijā starpkara laikā no koka taisīja radioaparātu korpusus. Vairāki tā laika eksemplāri ir novietoti uz ovālveida galda, kas atgādina konveijeru.
Izstādes noslēdzošās sadaļas nosaukums ir "Cilvēks un koks. Jauns sākums?" Mūsdienās, meklējot līdzsvaru starp koka patēriņu un augošo izpratni par dabu, jautājumu, kā atrast balansu, sev var uzdot ikviens.
Raugoties uz pagātni, pilnīga harmonija cilvēka un koka attiecībās nav valdījusi teju nekad.
Tā apgalvots izstādes aprakstā. Ķikuts atzīmē, ka starp cilvēku un koku allaž ir pastāvējusi spriedze: "Aizvēstures periodā mēs varam teikt, ka to spriedzi rada mežs – tāda nekolonizētā, neapgūtā vide, kas drīzāk cilvēku apdraud. Tad, sākot no vēlā dzelzs laikmeta vai no aizvēstures beigu perioda, tā spriedze rodas jautājumā "izmantot vai saudzēt?", kas ir šodien ļoti aktuāla tēma."
Izstādes autori skaidro, ka mūsdienās cilvēkiem ir mainījusies izpratne par koku. Tas ir ne tikai materiāls, no kura var kaut ko ražot, bet tam ir arī ekoloģiskā un estētiskā nozīme. Tāpēc telpas centrā atrodas Latvijā ražots sieviešu velosipēds no koka. Tas apvieno ne tikai koka īpašības, bet arī inovatīvas tehnoloģijas un mūsdienīgu dizainu.
Šajā telpā izstāde gan nebeidzas. Nākamajā istabā, iepazīstoties ar idejām, iespējams ielūkoties nākotnē. Piemēram, var apskatīt no saplākšņa izveidotu kubveida satelīta prototipu. "Prototips tieši ar mērķi pārbaudīt, kā koks kosmosa telpā uzvedas – vai to var izmantot vai nevar. Ar to potenciālu, ka mēs zinām, kā kosmoss tiek piesārņots ar dažādiem atkritumiem, tad koks ātri sadalās, un tas ir veids, kā mēs skatāmies uz koku, kur mēs to nākotnē izmantosim," teic muzeja pārstāvis Jānis Šabanovs.
Satelītu un pārējos izstādes eksponātus muzejā būs iespējams aplūkot līdz nākamā gada rudenim.
