Lai gan daudziem Latvijā tīk domāt, ka Dziesmu un deju svētku vēriena ziņā esam unikāli, Igaunijā, Dziesmu svētku estrāde var uzņemt divreiz vairāk cilvēku un arī deju svētku stadiona tribīnes ir divtik ietilpīgas.
Tallinas Dziesmu svētku estrāde atrodas apmēram trīs kilometrus no pilsētas centra, gandrīz pašā jūras malā. Te apkārt nav troksni slāpējošā priežu meža kā Rīgā, gar estrādes malām ir ielas un brauc auto, bet no skatītāju rindām var redzēt, kā tālumā aiz cepures formā veidotās skatuves ostā ienāk prāmji. Ikdienā estrāde funkcionē kā parks - te mana skrējējus, māmiņas ar bērnu ratiņiem un jauniešus ar skrituļdēļiem. Pirmajā acu uzmetienā Tallinas Dziesmu svētku estrāde nemaz neliekas daudz lielāka par mūsu Mežaparka estrādi, bet skaitļi apliecina ko citu.
„Dziesmu svētkos šeit var sanākt ap 80 tūkstošiem skatītāju. Vēl jau cilvēki staigā arī apkārt, tā kā pašā Dziesmu svētku kulminācijas brīdī estrādes teritorijā varētu satilpt apmēram 30 tūkstoši dziedātāju un 100 tūkstoši skatītāju,” stāsta Tallinas Dziesmu svētku estrādes direktors Riho Rēmuss. Viņš rāda uz plašo skatītāju zonu uzkalniņā pretim skatuvei - te iepriekšējos gados vairāk kā septiņdesmit tūkstošus fanu pulcējuši arī populārās mūzikas grandi Madonna, Maikls Džeksons un citi, kas Baltijas valstīs vienīgos koncertus snieguši tieši šeit. Dziesmu svētki šajā vietā notiek kopš pagājušā gadsimta 20.gadiem.
Rēmuss stāsta, ka pirms trim gadiem kapitāli izremontēta 1959.gadā celtās estrādes iekšpuse, iekārtojot mūsdienīgas aizskatuves telpas māksliniekiem. Trijos stāvos iekārtotās iekštelpas ar stikloto ārsienu un skatu uz jūru bieži izīrē arī korporatīviem pasākumiem un koncertiem.
„Mums te ir laba akustika. Gandrīz kā baznīcā, bet mazliet citādāk. Estrādes iekštelpas kļuva populāras dažādiem pasākumiem pirms trim gadiem, kad veicām te remontu, bet joprojām ne visi par to zina. Tā kā reizēm vairākas nedēļas nav neviena pasākuma, tad atkal vienā nedēļā sakrīt vairāki. Bet lielākā nauda tomēr ienāk vasarā, kad te ir lielie festivāli un koncerti. Vēl vienu daļu finansējuma ienes arī mēbeļu un aprīkojuma izīrēšana citām pasākumu norises vietām,” piebilst Rēmuss.
Tallinas estrādes gada budžets ir apmēram 800 tūkstoši eiro jeb mazliet vairāk nekā pusmiljons latu. Piekto daļu dod pašvaldība, pārējais jānopelna pašiem.
Gustava Ernesaksa dziesma „Mana dzimtene ir mana mīlestība” ir viena no populārākajām igauņu kordziesmām, kas, līdzīgi kā Jāzepa Vītola „Gaismaspils”, skan katros dziesmu svētkos. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā Vispārējie Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Tā kā estrāde ir liela, svētku koncerts nekad nav bijis pilnībā izpārdots un rindās stāv vien tie, kas grib tikt pie pašām labākajām biļetēm. Līdz ar to atkrīt arī Latvijā aktuālie biļešu iegādes limiti un cīņa ar spekulantiem.
„Līdz šai dienai mēs vēl neesam sasnieguši maksimālo cilvēku skaitu. Bet 2009.gada Dziesmu svētkos jau bija tuvu tam un likās, ka arī mums estrādē vajadzētu vairāk vietas,” stāsta Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda pārstāvis Stens Veidebaums.
Arī diskutē par ielūgumiem
Veidebaums bijis arī Latvijas Dziesmu svētkos un atzīst, ka Igaunijā dziesmu svētku koncertu tradīcija stipri atšķiras. Koncerts ilgst līdz pat astoņām stundām un sēdvietu ir salīdzinoši maz - lielākā daļa cilvēku sēž uz zemes, stāv kājās vai staigā apkārt. Tas ļauj koncertu apmeklēt lielākam skaitam cilvēku, tomēr arī igauņiem nav svešas Latvijā tik aktuālās diskusijas par ielūgumiem un brīvbiļetēm.
„Pēc iepriekšējiem jauniešu dziesmu svētkiem man zvanīja vairāki ļaudis un prasīja, kāpēc Igaunijas prezidents tika iekšā par brīvu. Nezināju, ko viņiem atbildēt. Tā kā jā, mums arī tā ir problēma. Jā, ir daudz vairāk vietas, bet Dziesmu un deju svētki ir tik liels pasākums, ka gandrīz katrs ar to ir kaut kā saistīts,” norāda Veidebaums.
Pašlaik apmēram 10% igauņu gatavojas nākamā gada dziesmu svētkiem. Veidebaums atzīst, ka ir grūti novilkt līniju, kam dot ielūgumus un kam nē: „Mēs ielūdzam tos, kas ir palīdzējuši svētku rīkošanā. Piemēram, pašvaldību pārstāvjus, kas atved dalībniekus uz Tallinu. Arī parlamenta deputāti saņem ielūgumus. Šī ir demokrātiska valsts, un, manuprāt, ir godīgi, ka tautas priekšstāvjiem tiek šādi ielūgumi. Ielūgumus dodam arī goda viesiem un nelielu daļu - sponsoriem, bet mūsu dziesmu svētkos to nav daudz.”
Kopumā tiekot izdalīti apmēram tūkstoš ielūgumi, bet brīvbiļetes, tāpat kā Latvijā, tiek arī svētku dalībniekiem, kas paši noslēguma koncertā neuzstājas. Lēmumu par ielūgumu sarakstu pieņem svētku padome, un par ielūdzamo viesu kategorijām daudz diskusiju neesot.
Veidebaums atminas, ka pilnībā izpārdoti bijuši tikai deju svētku koncerti 2009.gadā. Lai gan Tallinas Kalevi stadionā koncertus var noskatīties divreiz vairāk cilvēku nekā „Daugavas” stadionā Rīgā, arī igauņi ar savu padomju laikos celto stadionu nav apmierināti. Līdz 2018.gadam viņi grib uzcelt jaunu stadionu līdzās Dziesmu svētku estrādei. Par to gan vēl jāpieņem lēmums politiskā līmenī.
Gaida politiskus lēmumus
Politiskus lēmumus nepacietīgi gaida arī Dziesmu svētku rīkotāji Latvijā, cerot, ka lielā ažiotāža ap svētku biļetēm ļaus izkustēties gan „Daugavas” stadiona rekonstrukcijai, gan jau piecus gadus iesaldētajam Mežaparka estrādes projektam.
„Igaunija un Latvija ir divas valstis, kurām vienā laikā līdzīgi ir attīstījusies Dziesmu svētku tradīcija. Mēs pat šīs tradīcijas vērienīgumā un mākslinieciskajās kvalitātēs esam visjaudīgākie, bet mums šo unikālo pasaules brīnumu nav kur parādīt. Tas notiek absolūti nolaistā un nesakārtotā kultūras infrastruktūrā,” saka Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde. Viņa uzskata, ka pašlaik ir īstais brīdis ķerties pie estrādes un stadiona rekonstrukcijas, lai to paspētu sakārtot līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā. Ja to neizdarīs tagad, varēs gaidīt līdz simtpiecdesmitgadei, spriež Melbārde.
Jautājums par Mežaparka estrādes pārbūvi tiek cilāts jau sen. Pirms krīzes tika pat līdz starptautiskam metu konkursam. Tajā par labāko atzina arhitektu Mailīšu veidoto projektu „Sidraba birzs dziesmu kalnā”, kas tostarp paredz arī krietni paplašināt skatītāju zonu līdz apmēram 75 tūkstošiem cilvēku.
Ivars un Austris Mailīši noklājuši pilnu galdu ar savulaik radītajām skicēm un varētu stundām stāstīt par katru izloloto detaļu - no daudzfunkcionālā estrādes jumta un skatītāju rindu paplašinājuma līdz sīki izpētītajiem akustikas risinājumiem. Viņi cer, ka tagad projektam beidzot dos zaļo gaismu, lai līdz simtgades Dziesmu svētkiem atrisinātu neskaitāmās sasāpējušās estrādes problēmas, ko pagaidām risina vien ielāpu veidā.
Projekta aptuvenās izmaksas ir 16 miljoni latu. Austris Mailītis ir pārliecināts, ka pārbūvi līdz 2018.gadam var paspēt: „Projektu līdz gatavai estrādei varētu novest laika posmā starp dziesmu svētkiem. Respektīvi, ja 2015.gadā notiek Skolēnu dziesmu svētki, tad pēc tam trīs gadu laikā to varētu īstenot. Protams, projektēt var un vajadzētu sākt ātrāk.”
Ministrija gaida iniciatīvu no pašvaldības
Par Mežaparka estrādes sakārtošanu līdz 2018.gadam iestājas arī Kultūras ministrija. Tomēr iniciatīvai būtu jānāk no Rīgas pilsētas, uzskata ministres padomnieks Jānis Dripe. „Kultūras ministrijas attieksme būs ļoti pozitīva, ministre jau ir teikusi, ka meklēs iespējas. Bet jūs nevarat pateikt, ka es ļoti gribētu, lai kaimiņam ir smuka māja, ķeršos klāt un būvēšu. Tā tomēr ir viņa māja. Tas ir pilsētas īpašums, un pilsētas vadībai tā kā tomēr būtu jānāk un jāsaka - mēs esam gatavi, tas ir mūsu objekts, darām,” skaidro ministres padomnieks.
Dripe pieļauj, ka valsts varētu piedalīties ar finansējumu līdzīgi kā Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā, pretendēt arī uz Eiropas naudu. Viņaprāt, tas ir jautājums par prioritātēm gan valsts, gan pilsētas līmenī.
To, ka jautājums ir risināms visas Latvijas kultūrpolitikas kontekstā, atbild arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Interviju klātienē gan arī pēc atkārtotiem lūgumiem sarunāt neizdodas un rakstiskās atbildes ir formālas. Uz jautājumu, vai dome varētu nākt ar iniciatīvu estrādes pārbūvei, departamenta pārstāve Dace Jansone vien atgādina, ka līdz ar krīzi tika nolemts izstrādātā skiču projekta īstenošanu pašlaik neturpināt. Viņa arī norāda, ka jautājums par estrādes paplašināšanu aktualizējas tikai saistībā ar Dziesmu svētku koncertiem, pārējā laikā piedāvātā infrastruktūra kultūras un izklaides pasākumiem plašākas diskusijas sabiedrībā neesot raisījusi.
