Nesaņemtā valsts finansējuma dēļ filmu studijai «Rija» var nākties atlaist 20 animatorus

Starptautiski atzītajai filmu studijai „Rija” izveidojies konflikts ar Nacionālo kino centru. Studija jau otro gadu no valsts puses nav saņēmusi finansējumu. Kā norāda studijas pārstāvji - tas ir nāves spriedums, un šī iemesla dēļ var nākties atlaist no darba ap 20 profesionālus animatorus. Tas nozīmē, ka varētu vairs netapt tik veiksmīgas animācijas kā pašmājās populārā „Lote”, „Joka pēc alfabēts” vai nupat pabeigtā filma „Zelta zirgs”.

Filmu studijas „Rija” vadītājs Vilnis Kalnaellis uzsver, ka studija nav neapmierināta tikai par to, ka netika piešķirts finansējums, bet gan grib runāt par kino nozares prioritātēm, animācijas nākotni Latvijā un projektu vērtēšanas ekspertu atlasi. „Neredz, ka tajā pašā gadā mūsu filma bija gan Berlīnes konkursa skatē, gan Kannās konkursa galvenajā skatē, gan rezultāti, kas ir regulāri, gan arī pieredze,” norāda Kalnaellis.

Otro gadu pēc kārtas studijas „Rija” projekts „Ābolrauša šūpuļdziesma” nav atbalstīts Nacionālā kino centra filmu projektu ražošanas konkursā. „Ābolrauša šūpuļdziesma” ir paredzēta kā pilnmetrāžas animācija pirmsskolas vecuma bērniem. Tā balstīta uz īsfilmas „Kad āboli ripo” pamata, kas piedalījusies vairāk nekā 100 festivālos. „Ābolrauša šūpuļdziesmas” jeb „Apple-pie Lullaby” autori ir no Latvijas, bet veidot kopproduktu gatavi Eiropā atzīti producenti no Luksemburgas un Francijas.

Kopumā šim filmas projektam izdevies piesaistīt ārvalstu finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā, bet bez Latvijas līdzfinansējuma šis kopprojekts nav iespējams. Filmas veidošanai lūdza finansējumu šogad 150 tūkstošu eiro apmērā, nākamgad - 170 tūkstošus eiro.

„Rijas” vadītājs nebaidās teikt, ka ļoti apšauba Nacionālā kino centra ekspertu kompetenci, un uzskata, ka nepieciešams ekspertu skaitu vienā žanrā palielināt no trim līdz pieciem cilvēkiem, tādējādi samazinot vērtēšanas subjektivitāti. To jau iepriekš prasījušas kino sabiedriskās organizācijas. Kino nozares organizācijas arī izvirza kandidātus šim darbam, un komisijas sastāvu apstiprina kino centra vadītājs. Vērtēšanas komisijā paredzēts strādāt trīs gadus.

Šobrīd animācijas projektus vērtē eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, kā arī visās ekspertu komisijās kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis. „Nepiekrītu apgalvojumiem, ka animācijas ekspertu komisija būtu nekompetenta vai leģitīma,” saka Dimiševskis.

Labs novērtējums producēšanas kritērijos

Animācija ir žanrs, ar ko Latvijas kino pazīstams pasaulē, piekrīt Dimiševskis. Arī filmu studijas „Rija” nozīmīgais ieguldījums Latvijas kino un starptautiskie panākumi netiek apšaubīti. Tāpēc arī producēšanas kritērijos saņemts labs vērtējums.

„Katru projektu eksperti vispirms individuāli un pēc tam kopā vērtē pēc vismaz duča kritērijiem. Šo kritēriju kopums sadalās vismaz divās daļās, kur vienā daļā ietilpst profesionālie jeb producēšanas kritēriju un kur novērtējums šim projektam noteikti bija augsts, jo finansējuma piesaistes un izplatīšanas potenciāls un pieredze augstu novērtēta. Bet otra daļa kritēriju saistās ar mākslinieciskajiem kritērijiem, un šajā kategorijā, acīmredzot, projektam bija mazāk punkti piešķirti,” skaidro Dimiševskis.

Tomēr producents Kalnaellis uzskata, ka līdzšinējie panākumi garantē arī topošās filmas māksliniecisko vērtību. Pēc pieprasījuma viņš saņēmis arī vērtēšanas kritēriju kopsavilkumu no pērnā gada. „Te, piemēram, Latvijas skatītāju un sabiedrības potenciālās intereses – no pieciem punktiem viņš ieliek vienu. Man šķiet, ka tik ļoti trūkst maziem bērniem domāto animācijas filmu Latvijā! „Joka pēc alfabēts” skatās katru nedēļu vidēji 29 tūkstoši "Youtube", šobrīd 1,7 miljoni pusotra gada laikā. „Loti” pērk nepārtraukti, arī skatās kinoteātros,” uzsver producents.

Apstrīdot ekspertu darbu, pērn filmas producents vērsās tiesā. Viņš stāsta, ka privātā sarunā eksperts Dzintars Krūmiņš esot atzinis, ka scenāriju nav lasījis, jo tas bijis angļu valodā, ko neprot. Tāpēc par scenāriju projekts saņēmis vienu punktu no desmit. Tiesā tika norādīts, ka angļu valodas prasmes ir pietiekamā līmenī un nepieciešamības gadījumā kino eksperts izmanto vārdnīcu. Zems vērtējums nenozīmē neadekvātu eksperta darbu, rakstīts spriedumā. Administratīvi nekas nav pārkāpts un kino centra lēmums finansējumu nepiešķirt ir tiesisks. Savukārt Dimiševskis uzskata, ka šis viens vērtējums no viena eksperta ir izrauts no konteksta.

„Rijas” pārstāvis pēc palīdzības sarakstes formā vērsies arī pie kultūras ministres Daces Melbārdes (NA). Viņa iepazinusies ar sūdzībām un vērsusies pie kino centra. „Protams, tas, ko vērtē eksperti šajā konkursā, ir viņu kompetence, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi to darītu kaut kā neprofesionāli,” saka ministres padomniece Dagnija Grīnfelde. Viņa arī norāda, ka ministre cenšas šādas konfliktsituācijas risināt un arī skaidrot, ka tiem, iespējams, pamatā ir kāds pārpratums, jo lēmumiem ir objektīvi iemesli, nevis kādas grupas interešu aizstāvība.

Pēc Daces Melbārdes ierosinājuma šogad filmu projektu konkursā tika piesaistīti arī trīs sabiedrības pārstāvji - kino blogere, kultūras žurnālists un antropoloģijas pētniece. Šis bijis pilotprojekts un pagaidu risinājums ekspertu skaita palielināšanai. Kā paskaidroja Kino centra pārstāvis Dimiševskis, šie cilvēki nevērtēja ne filmas izmaksas, ne profesionalitāti, bet tikai filmas saturu un stāsta aktualitāti. Sabiedrības pārstāvju redzējums bijis ļoti līdzīgs ekspertu komisiju viedoklim.

20 animatoru nākotne neskaidra

Tikmēr filmu studijas „Rija” vadītājs Kalnaellis satraukts par zīmētās animācijas nākotni Latvijā, jo tieši viņa studija apmācījusi daudzus pašlaik augstā līmenī strādājošus animatorus, arī citu studiju darbiniekus. Pirmo gadu, kad „Rija” nesaņēma valsts atbalstu, Kalnaellis esot ieguldījis personīgos līdzekļus, bet tagad baidās, ka nāksies atlaist ap 20 mākslinieku.

Animatore Jolanta Bīgele Rijā strādā no tās pirmsākumiem. „Profesionālā ziņā „Rija” ir visu laiku papildinājusi cilvēku rindas, kuri ar to nodarbojas. Īstenībā, tā ir tik ekskluzīva lieta, ka tādai mazai valstij kā Latvija tas, ka mums ir tāda studija, kas varējusi nodarboties ar mega projetiek,” saka Bīgele.

Latvijā nav skolas, kur sagatavo animatorus. „Rija” atcēlusi arī plānotās mācības jaunajiem māksliniekiem, ko regulāri līdz šim rīkojusi. Pašlaik studijas mākslinieki apgūst jaunas animācijas programmas un sniedz zīmēšanas ārpakalpojumus citiem uzņēmumiem. Tomēr reklāmu veidošana un servisa darbi liks zaudēt kvalitāti.

Savukārt Kino centra vadītājas vietnieks Dimiševskis saka - situācija ir skumja, bet, ja runa ir par izdzīvošanu, viņš var ieteikt strādāt pie servisa darbiem. Lai arī studija ir viena no veiksmīgākajām Latvijā, Kino centra konkursos vērtē individuālu projektu, nevis studiju.

Nacionālā kino centra pārstāvis nenoliedz, ka būtu vērtīgi pārskatīt centra līdzšinējo darbu - vai atbalstītās filmas ir bijušas veiksmīgas. Tad arī varētu lemt, kā notiktu jaunā ekspertu atlase. Tas varētu būt jaunās vadītājas Ditas Rietumas uzdevums. Dimiševskis saka - tas ir darbs, kas prasa faktu analīzi, lietišķu pieeju un mazāk emociju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt