Panorāma

Mudina 9.maiju svinēt 8.maijā

Panorāma

Nedēļa «Panorāmas» videoarhīvos

Būt vai nebūt Okupācijas muzeja piebūvei?

Nerimst strīdi par Okupācijas muzeja iespējamās piebūves celtniecību

Latvijas modernisma arhitektūra ir jāsaglabā un nekas klāt nav jābūvē - tā saka arhitekti, kuri kritizē Okupācijas muzeja paplašināšanas ieceri un iesaka projektu pārskatīt. Muzeja darbinieki to uzskata par nepieņemu, jo moderna muzeja vajadzībām vecās telpas ir par šauru. Kultūras pieminekļu sargi jau ir devuši zaļo gaismu piebūves projektam.

Strīds izcēlies par iecerēto muzeja baltās piebūves projektu. To jau pirms 15 gadiem muzejam uzdāvinaja arhitekts Gunārs Birkerts. 20 arhitekti uzrakstījuši vēstuli Kultūras ministrijai ar lūgumu necelt piebūvi, jo tā sabojāšot ēkas izskatu. 

"Pēdējā laikā visas modernisma būves tiek degradētas, tiek pārbūvētas. Mēs viņas zaudējam. Un šis ir saglabājies - izcils modernisma piemērs, ko var pielīdzināt Salaspils memoriālam," saka Gaile.

Viņa uzsver - arhitekti nekādā ziņā nevēršas pret Okupācijas muzeju. Tam jāpaliek, kur tas ir. Ja lietderīgāk izmantotu jau esošo platību, nevajadzētu celt piebūvi. "Izskatījām projektu pilsētas arhitektu padomē," stāsta Gaile. "Sapratām, ka projektam ir slikta kvalitāte un apmeklējām muzeju un izstaigājām telpas un visiem bija pārsteigums, ka muzejam ir ārkārtīgi plaši pagrabi." viņa norāda.

"Šī piebūve - eleganti biroju kabineti un konfereču telpas, izstāžu telpa - tikpat labi var varbūt pagrabā, ja gaisma nav vajadzīga. Tur ir glabātuves, kas manuprāt ir pārspīlētas. Jūs varat prasīt 1000 kvadrātmetru glabātuvei, bet var jau kaut ko glabāt ārpusē, bet nevis uz tik vērtīgas zemes pilsētas vēsturiskajā centrā," norāda Gaile.

Arhitektiem telpas vajadzēja izstaigāt pirms diviem gadiem, kad muzejs darbojās nevis tagad, kad tas, gatavojoties rekonstrukcijai, pārcēlies uz pagaidu telpām. Darbiniekiem šaurībā nebija kur apgriezties un krājumi glabājās neatbilstošos apstākļos - saka muzeja pārstāvji, izrādot pagraba."1970. gadā, kad šo ēku kā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja memoriālu nodeva ekspluatācijā, tad nodeva tikai ēkas pirmo kārtu. Korpuss A, kas atrodas paralēli Daugavai. Bija paredzēts otrs korpuss, kurā tad atrastos speciālistu kabineti. Šo otro korpusu tā arī neuzcēla," saka Okupācijas muzeja direktora vietniece Taiga Koknēviča.

Muzeja piebūves skices un tehniskais projekts jau ir saskaņots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Nākamais solis būs izskatīšana Rīgas būvvaldē.

"Visi iebildumi, kas bija gan par labiekārtojumu, iekļaušanos vidē, kopīgu dialogu ar vēsturisko ēku, tika izrunāti pirms tam un tagad tikai skatījāmies, vai mūsu ieteikumi ir ņemti vērā, un vēsturisko ēku apdares restaurāciju. Ir pieņemts kopīgs lēmums, ka mēs attīstam šobrīd. Tās ir muzeja vajadzības - iet uz priekšu un attīstīties. Tāds ir kompromiss šajā pilsētbūvniecībai svarīgajā vietā,"" norāda inspekcijas direktora vietniece Katrīna Kukaine.

Okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei Strēlnieku laukumā Ministru kabinets pērn piešķīra 7,4 miljonus eiro.

Okupācijas muzejs ir privāts, un tā darbību finansē galvenokārt no ziedojumiem. Pārbūvētajā ēkā plānots izvietot arī jaunu pastāvīgu ekspozīciju. Tās iekārtošanai jau saziedots 1,5 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti