Sēlijai raksturīgajā izloksnē runātāju palicis visai maz, tāpēc sēļu sarunas iekļautas arī Sēlijas apvienības 6.tautas mākslas svētku programmā. Tās galvenais mērķis ir savest kopā kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājus. Savējos īstenās sēlietes atpazīstot pēc dažādām niansēm.
"Mazliet ir saglabājusies šī stieptā intonācija, platais ''ē''. (..) Un, ja es dzirdu šādi izsacītu vārdiņu, tad, aha, paskatos, pazaveros - jā, tas ir mūsējais.
Līdz ar to vēl var noķert. Bet tāda īsta izruna vairs nav, jo pašlaik mums sevišķi Neretā ir ļoti daudz latgaļu," teica J.Jaunsudrabiņa muzeja vadītāja Ilze Līduma.
Tikmēr 86 Sēlijas pašdarbības mākslas kolektīvi pieskandina Neretu ar dziesmām, dejām un rotaļām. Folkloras kopa "Dignōjīši'' lepojas, ka jau desmit gadus māca jaunajai paaudzei godam nest tautas tērpu un iepazīt Sēlijas folkloru,
bet vislielākais prieks esot par to, ka gan festivālā "Baltica", gan Dziesmu svētkos Sēlijas vārds jau esot pamanāms.
Vēsturiski sēļi ir viena no četrām baltu ciltīm, kuras veidojušas latviešu nāciju.
2012.gadā tika izveidota Sēlijas novadu apvienība, kas aizsāka tradīciju ik gadu kādā no Sēlijas novadiem rīkot tautas mākslas svētkus "Sēlija rotā''. Kopīgi Sēlijas novadi darbojas arī tūrisma jomā.
