Rīgas apgabaltiesa piektdien nepasludināja spriedumu strīdā par to, kam tad īsti pieder mantiskās autortiesības teju tūkstoš padomju laika filmām, kas tapušas „Rīgas kinostudijā" no 1964. līdz 1990.gadam. Strīds starp Kultūras ministriju un akciju sabiedrību „Rīgas kinostudija" ilgs jau vairākus gadus.
Tiesa aicināja abas puses iesniegt papildus pierādījumus lietā. Nākamā tiesas sēde notiks 7.aprīlī.
Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā „Rīgas kinostudija" noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka „Rīgas kinostudija", noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.
Pērn pirmās instances tiesa atzina Kultūras ministrijas autortiesības uz 973 padomju laikā „Rīgas kinostudijā" tapušajām filmām, tātad tiesības filmas publicēt un izplatīt, ievērojot darba autoru tiesības, pieder valstij. Tiesa atzina, ka "Rīgas kinostudija", prettiesiski uzdodoties par filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot līgumu ar dāņu kompāniju, ir aizskārusi Latvijas valsts blakustiesības uz filmām.
Tiesa aizliedza "Rīgas kinostudijai" publicēt, atveidot un izplatīt šīs filmas. „Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētājs Armands Liberts spriedumu pārsūdzēja. „Rīgas kinostudija" uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm vajadzētu apvienoties īpašā fondā, lai izplatītu filmas.
