"Tātad te mums ir rakstīts - kas šo kladi vaļā ver, tas lai dziesmas dzied un iekšā ber! Tā šeit, piemēram, ir ļoti liela, pilnīgi, kā balāde "Trimdinieku dziesma dzimtenei", "Draugam tālumā", piemēram," stāsta Ence.
Viņa strādā Strenču novada domē kā plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja. Kladi Ence atradusi gluži nejauši, pārskatot plauktus Tūrisma informācijas centrā. Taujāts gan bijušajiem, gan esošajiem pašvaldības darbiniekiem, kā šī klade te nokļuvusi, bet skaidrība nav rasta.
"Mēģināju noskaidrot, kā viņa te nonākusi, bet diemžēl neveiksmīgi. Tad viņa gadu nostāvēja manā plauktā, un tad, pateicoties Vidzemes kultūras programmai, "Latvijas Valsts mežu" atbalstītai, man radās ideja, ka es viņu varētu tā kā papopularizēt, jo viņa nepelnīti stāv nolikta plauktā. Tas, ko es pašķirstīju un ieraudzīju,
nu, šeit ir folklora īstenībā, te nav tikai tādas dziesmas, ko mēs šodien dziedam "Dzīvīte, dzīvīte" vai "Ugunskurs nakts tumsā kvēlo".
Arī tās te ir iekšā, bet te ir dziesmas, kas ir tapušas trimdā, izsūtījumā.''
Iveta Ence par kladi taujājusi arī sava novada izsūtījumā bijušajiem cilvēkiem, taču neviens par tās izcelsmi nav zinājis. Pētot ierakstus kladē, tie atklāj, ka dziesmas rakstītas no 1954.- 1956. gadam.
"Un konkrēti šis cilvēks, kas šo dziesmu kladi ir ieviesis, ir bijis izsūtījumā Intā Vorkutas apgabalā. Te atstāti arī iniciāļi, piemēram, Logins zem vienas dziesmas parakstīts, ir Alfreds, visticamāk, Alfredam pieder šī klade. Šeit ir Ausmaņa, iespējams, ka tas ir ģenitīvā uzvārds Ausmanis.
Un vēl, kas ir interesantākais, klades nobeigumā es atrodu vēl dainas lietuviešu valodā,
kā saka, ka Inta ir būvēta uz baltiešu kauliem, tad tur bija arī mūsu brāļu tautas cieši kopā," stāsta Ence.
Pierakstītās dziesmas kladē ir gan jau mums zināmās, gan arī var saprast, ka tās tapušas svešumā un stāsta par ilgām pēc dzimtenes. Ir dziesmas, kurām pierakstīta klāt melodija, pēc kuras tās dziedātas, piemēram, ''Zilais lakatiņš''.
Šī klade ir arī liecība tam, ka tik tiešām dziesma ir palīdzējusi grūtos brīžos, esot tālu prom no dzimtenes. Kladē nav tikai skumju dziesmu vārdi, ir arī dziesmas, kas uzmundrināja. 
"Tur ir gan skumjas, smeldzīgas dziesmas, kas rakstītas tieši tur, tieši runāts ir par bargo varu, par trimdu, par aiziešanu no mājām, līdz pavisam drastiskām, vispār var nojaust, ka klades autors ir vīrietis, to var nojaust pēc dziesmu raksturiem, jo par mīļotām meitenēm ir ļoti daudz dziesmu," skaidro Ence.
Saprotot šīs klades vērtību, ar projektu "Sibīrijas dziesmu klade" tai taps manuskripts, kuram būs arī digitālā versija.
"Es domāju, ka tā ir tāda vēstures liecība, un, ja mēs vēl šo liecību padarītu populāru un pavairotu vēl, nodrošinātu piekļuvi, es domāju, ka daudzas dziesmas dzīvotu ilgāku mūžu, ir daudzas dziesmas tā kā tautasdziesmas, un tās taču ir tautas dziesmas," saka Ence.
Viņa tomēr vēl arī cerības saista ar to, ka varbūt izdodas atrast cilvēkus, kas atpazīst šo kladi un kuram varbūt ir ziņas par šīs Sibīrijas dziesmu klades izcelsmi, arī tajā esošajām, izsūtījumā tapušajām dziesmām. Šīs ziņas tiek gaidītas Strenču novada pašvaldībā un lieti noderēs, domājot par šīs vēstures liecības saglabāšanu.
