Vēsturisko dārzu dienas idejas autoru Juri Zviedrānu izdodas sazvanīt Tāšu muižā. Tieši tobrīd viņš ir dārzā un taisa celiņu. Ir priecīgs par laika maiņu, kas pēc karstuma tagad sniedz valgmi un atelpu dārza augiem.
"Patīkams laiks iestājies, ir drusku vēsāks, nav tik karsts, uzlijis drusku lietus, līdz ar to tāda svaiguma sajūta dārzā ir," saka Juris Zviedrāns.
Drīz būs 20 gadu, kopš Juris Zviedrāns atjauno Tāšu muižu. Līdzās ēkām viņš ļoti lielu uzmanību velta arī vēsturiskajam dārzam, lai tas atbilstu tieši 19.gadsimtam.
Lai dārzu attīstītu pēc iespējas profesionālāk, viņš pašmācības ceļā ļoti daudz mācījies, apmeklējis seminārus un lekcijas ārzemēs un turpina to darīt arī tagad.
Kādreiz tik aizlaistais Tāšu muižas dārzs pamazām arvien vairāk pieņem 19. gadsimta dārza izskatu. Tieši tāpat kā toreiz tajā vairāk dominē krūmi, nevis koki, kas bija raksturīgi tā sauktā romantisma perioda stādījumiem.
„Krūmi mums arī ir tādi, kas ir tam laikam raksturīgi. Teiksim, tās pašas sniegogas. Ceriņi gan baltie, gan parastie. Mums arī ceriņi ir 19. gadsimta beigu šķirnes, kas ir franču šķirnes ar skanīgiem un skaistiem nosaukumiem. Un nevis tāpēc, ka Upīša ceriņi būtu sliktāki, bet tāpēc ka vienkārši tajā laikā ceriņu modes noteicēji bija franči,” stāsta Zviedrāns.
Vēsturiskos augus Tāšu muižas atjaunotāji vāc dažādos veidos. Arī no vecu māju dobēm, jo nav jau noslēpums, ka zemnieki savulaik šo to nočiepa no kungu dobēm un viņu dārzos šie stādījumi ilgāk saglabājušies.
Augi tiek noskaidroti arī, pētot senus dārzniecību katalogus. Un tādējādi Tāšu muižas puķu dobēs, piemēram, aug ozolītes, kumelenes, gandrenes, smaržīgās naktenes, mugurenes un gaiļa pieši. Arī kliņģerītes, samtenes un petūnijas, taču - šo augu pamatsugas, jo šķirnes sāka veidot vēlāk.
Juris Zviedrāns lepojas, ka šovasar viena puķu dobe ieguvusi keramikas maliņas, kādas neatradīsim nekur citur Latvijā, pat citās Baltijas valstīs ne. Pēc 19. gadsimta prototipiem tās izgatavoja keramiķe Vineta Trumpeniece.
„Šīs maliņas ir raksturīgas no apmēram 1830. gadiem līdz Pirmajam pasaules karam. Un savā laikā tās ražoja gan lielās keramikas rūpnīcas, kas krāsns podiņus ražoja, gan arī mazās podnieku darbnīcas laukos,” turpina Zviedrāns.
Juris Zviedrāns uzskata, ka muižu un piļu vēsturiskie dārzi ir ļoti nozīmīgs kultūras mantojums, taču Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības. Šai saistībā viņš ir viens no idejas autoriem Vēsturisko dārzu dienām, kas šīs nedēļas nogalē notiks pirmo reizi:
„Mājas un interjerus mēs mazliet vairāk pieskatām, atbilstošas mēbeles lasām un vēl kaut ko, bet, tikko izejam ārā, pēkšņi mēs ieraugām plastmasas podu mums priekšā vai neatbilstošus stādījumus, vai kaut kādus mūsdienīgus augus, sabāztus kaut kādās nesakarīgās vietās. Kā arī vēl otra lieta, kas notiek joprojām, ir tīrīšanas darbi, kad iztīra visu to, ko nemākulīgi uzskata, ka tas ir lieks. Pasākuma ideja ir pievērst uzmanību šai tēmai,” uzsver Zviedrāns.
Vēsturisko dārzu dienās piedalīsies 25 pilis un muižas no visiem Latvijas reģioniem,
tostarp arī Jaunauces pils. Tās pārvaldniece Inguna Balcere vadīs ekskursijas, kuru laikā stāstīs gan par savu pozitīvo, gan citkārt ne tik veiksmīgo pieredzi, atjaunojot savas pils vēsturisko dārzu. Kopumā viņas skats uz notiekošo Latvijā kopumā ir ļoti kritisks.
„Ja pilis un muižu ēkas desmit ballu sistēmā es varētu vērtēt varbūt ar trijnieku, četrinieku, tad parki ir mīnus desmit. Tie tiešām ir briesmīgā stāvoklī, un ļoti labi, ka šādas dienas tiek organizētas. Līdz ar to sabiedrība pamana, ka ir šie vēsturiskie dārzi vēl. Un ka tā ir liela kultūras mantojuma vērtība,” saka Inguna Balcere.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka, saņemot, piemēram, kādu projekta naudu, vēsturiskā dārza sakopšanai ķeras klāt cilvēks, kas no tā nesaprot neko, un tādējādi dažkārt nodara pat neatgriezenisku ļaunumu.
Jaunauces muižā savukārt dārzs tiek atjaunots rūpīgās konsultācijās ar speciālistiem, un Inguna Balcere lepojas, ka izdevies saglabāt gan tā sākotnējo apjomu, gan struktūru, un tajā aug pamatā tikai 19. gadsimta koku un krūmu sugas.
"Mums ir arī no muižas laikiem izdzīvojusi flokšu šķirne viena, kuru gandrīz aizlaidām postā, bet, paldies Dievam, parka rekonstrukcijas autore, arhitekte Ilze Māra Janelis vērsa uzmanību, kas tas floksis tiešām ir izdzīvojis no muižas laikiem. Mēs steigšus viņu pavairojām, un nu jau mums ir ļoti daudz. Viņš it kā ir ļoti neizteiksmīgs, bālgani zils, tūlīt sāks ziedēt, bet viņš ir ļoti smaržīgs,” stāsta Balcere.
Inguna Balcere un citi Jaunauces pils atjaunotāji sestdien dalīsies pieredzē gan par to, kā viņiem gāja ar dārza celiņu tīkla atjaunošanu, gan koku un krūmu grupu stādījumiem, gan dīķa tīrīšanu un citām aktuālām dārza kopšanas tēmām.
Kopumā pirmās Vēsturisko dārzu dienas sestdien un svētdien, 6. un 7.jūlijā, risināsies 25 pilīs un muižās. Tur notiks ekskursijas un pastaigas, tematiskas lekcijas un stāsti, amatnieku darbnīcas, spēles un vēl citi pasākumi.
Iecerēts šādu pasākumu rīkot arī turpmākajos gados.
