ĪSUMĀ:
- Rīgas cirka rekonstrukcijas projektā ieguldīti 5,5 miljoni eiro.
- Cirks pirmos skatītājus uzņems jau Ziemassvētkos uz radošās apvienības "KVADRIFRONS" izrādēm.
- Rīgas cirks, atsākot darbību, uzsvaru liks uz laikmetīgo cirku.
- Lietuviešu tradicionālā cirka "Amber cirkas" vadītājs Darjus Ščesnulevičus ir skeptisks par laikmetīgā cirka iespējām nodrošināt sev prāvu skatītāju loku.
- Rīgā izveidota cirka skola, bet Eiropas vecākā cirka arēna savu pastāvīgo trupu neplāno veidot.
- Kultūras ministrija Rīgas cirka ēku redz kā norises vietu dažāda žanra pasākumiem.
Rīgas cirkā pēc atjaunošanas vairs nebūs zvēru smakas un kupolā paslēptas Staļina bildes
Pirms diviem gadiem Rīgas cirks vēsturiskās ēkas durvis saviem skatītājiem slēdza ar Zviedrijas cirka apvienības "Kaaos Kaamos" viesizrādi "Aizmirsti par Bābeli". Cirka vērienīgās pārbūves autori pagātni namā nav svītrojuši. No tās uz neatgriešanos izmēzta tikai cirka mājā iepriekš pastāvīgi klātesošā dzīvnieku smaka, kas bija jūtama pat pēc 2017. gada Saeimas lēmuma liegt cirkam izmantot priekšnesumos savvaļas zvērus. Cirka pārbūves projekta autors, arhitektu biroja NRJA arhitekts Zigmārs Jauja stāsta, ka, sākot pārbūvi, ēkas vēsture lēnām lobīta slāni pa slānim nost: "Mēs šeit redzam ļoti daudz dažādus uzslāņojumus no visiem laikmetiem.
Un mums nebija nekāda tāda šķirošana, ka šis ir labāks laikmets vai sliktāks laikmets. Tā visa vēsture mums paliek uz šīs ēkas sienām, galvenais, lai tas tehniski ir stabils, un vērotājam vairs nebūs šaubu – viņš ierauga un redz, jā, tas ir vēsturisks."
Jauja atklāj, ka vien dažas pagātnes liecības nācies paslēpt, nevis atrast jaunu risinājumu, kā tas bija ar zirgu dzirdinātavām, kas iekļautas tualešu interjerā:
"Bija viens komunisma rēgs, bet tīri tehniski mēs to nevarējām saglabāt un varbūt tas jau būtu par traku. Tur uz lielā kupola bija Staļinu slavinošs sienas gleznojums.
Kad ņēmām nost tos slāņus, tad atklājās tāds milzīgs sienas gleznojums. Protams, tas jau ir politisks jautājums, bet arī tīri tehniski tas vairs nebija iespējams, bet katrā ziņā tas ir dokumentēts, fotografēts, noarhivēts. Un no vēstures nekur nezudīs."
Rekonstruētais "Rīgas cirks" durvis apmeklētājiem vērs jau decembrī
Sākotnēji plānotā Rīgas cirka rekonstrukcijas darbu tāme bija 4,6 miljoni eiro. Rīgas cirka pārdzimšanas pirmā kārta ar Covid-19 un Ukrainas kara izraisīto sadārdzinājumu beigās valstij izmaksās par 20% dārgāk – 5,5 miljonus eiro. Vēl pusotrs miljons vajadzīgs, lai cirka ēkā iebūvētu tribīnes, uzstādītu apskaņošanas sistēmu un pārējās tehnoloģijas.
"Tas, ko mēs vēlamies redzēt, ir, pirmkārt, ka Rīgas cirkā atgriežas skatītājs, mūsdienīgs skatītājs, moderns, kurš paplašina savu redzesloku caur stāstiem, kuri tiek rādīti ar šiem Rīgas cirka mākslinieku piedāvātajiem uzvedumiem,"
apjomīgo investīciju jēgu pamato Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Rīgas cirka durvju atkal atvēršanas skatītājiem notiks jau šajos Ziemassvētkos pirms jauno tribīņu uzstādīšanas. Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers stāsta, ka tas notiks, lai godinātu tradīcijas: "Galu galā pirmā izrāde šeit notika arī ap Ziemassvētku laiku 1888. gadā, un kopš tā laika cirks nav mainījis savu orientāciju, tas ir vienmēr bijis cirks."
Rīgas cirkā priekšnesumu ar dzīvniekiem vairs nebūs
Tiesa, priekšstats par to, kas ir cirks, katram ir savs. Kādreizējā Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska no intervijas "Kultūršokam" atteicās. Viņai tradicionālā cirka ēra Merķeļa ielā beigusies vēl pirms ēkas rekonstrukcijas. Žurnālists Atis Rozentāls tam piekrīt, atzīstot, ka tā bijusi Kultūras ministrijas izšķiršanās pirms sešiem gadiem, meklējot jaunu cirka vadītāju: "Tad reizē ar tā brīža direktori uzvarēja šī laikmetīgā cirka koncepcija, jo būtībā jau līdz tam mums tiešām bija tradicionālais cirks, es pat gribētu teikt skarbāk – postpadomju cirks ar visu to estētiku, kas nāk tam līdzi, un līdz ar to tā bija tāda ļoti principiāla izšķiršanās. Es gribētu teikt – politiska izšķiršanās, kas nāca arī komplektā ar atteikšanos no savvaļas dzīvniekiem, un būtībā jau mūsu cirks atsakās no jebkādiem dzīvniekiem."
Mārtiņš Ķibers gan aicina nebaidīties no tradīciju apzinātas aizmiršanas cirka priekšnesumu sniedzēju ziņā: "Cilvēkiem varbūt ir kādas atmiņas, kas saistās ar tradicionālo cirku, un tas vairāk šeit nav, bet tajā pašā mirklī es esmu pārliecināts, ka cilvēkiem nav ko baidīties, ka tas būs kaut kas šausmīgi konceptuāls vai ļoti laikmetīgs. Tas arī ir aizraujošs, tur pastāv tas pats brīnums, tur pastāv tās pašas mākas, kas ir cirka disciplīnās, kas vienkārši "norauj jumtu"."
Par to pārliecināta arī radošā apvienība "Kvadrifrons", kas gatavo arī cirka Ziemassvētku izrādi. "Darbs ir tapšanas stadijā. Kaut arī mums būs pārstāvētas dažādas tradicionālas disciplīnas, mēs mēģinām to stāstu savērpt tā, lai tas ir tāds laikmetīgs cirks, teātris un kaut kas "pa vidam"," izrādes ieceri atklāj aktieris un režisors Klāvs Mellis. Izrādes radošās komandas dalībniece aktrise Ance Strazda uzskata, ka pārmaiņas ir vajadzīgajā virzienā: "Man jau liekas, ka visas tās pārmaiņas tajā ēkā, infrastruktūrā, vadībā, idejā par to, kas tas ir, tas viss iet tādu ļoti foršu ceļu, un es domāju, ka viss ļoti strauji piepildīsies ar jaunu auditoriju, kas būs gatava skatīties uz laikmetīgu cirku un vairs neilgosies pēc zvēriem; man liekas, ka tas ceļš ir tāds ļoti stabils un foršs."
Laikmetīgais cirks izceļ stāstu, nevis sportiskā izpildījuma perfekciju
Līdz šim laikmetīgo cirku uz Rīgu veduši viesmākslinieki. Žurnālists un teātra apskatnieks Atis Rozentāls atzīst, ka tas ir cirks, kurā ķermeņa veiklība vairs nav pirmajā vietā: "Es domāju, ka vienkārši pati tā ideja, kādā veidā organizē cirka izrādi, ir tuvāka tam, kā organizē teātra izrādi. Tas vairs nav atsevišķu, dažādu, ļoti atšķirīgu numuru kopums, kuru savā starpā saista kaut kādi orķestra numuri, konferansjē, kā tas ir tradicionālajā cirkā, bet tas ir jau kopējs stāsts. Un, kā mēs aizejam uz šo kopējo stāstu – tā mēs aizejam tuvāk teātrim. Līdz jau ar to uzreiz nomainās drusku tie orientieri vispār, uz ko mēs nākam skatīties, kas mums ir galvenais. Šinī gadījumā mēs vairs nenākam skatīties uz to - o, kā viņš tur uzcēla kājas vai kā nostājās uz vienas rokas." Pēc Ata Rozentāla stāstītā laikmetīgā cirka māksliniekam jāpiemīt visām labākajām aktieru īpašībām, kā to šovasar apliecinājis cirka festivāls "Re Rīga!": "Viņi brīnišķīgi strādā partnerībā, ansamblī. Viņi ir emocionāli, viņiem ir burvīga humora izjūta. Un līdz ar to viņi kā personības, nevis tikai kā muskuļu apvienojums vai kaut kādas tehniskas meistarības demonstrētāji, bet tīri kā personības paņem.
Un tā ir tāda laikmetīgā cirka būtiskākā iezīme, ka gan laikmetīgais cirks, gan jaunais cirks savās izpausmēs būtībā ļoti tuvojas jau teātrim.
Ir arī precedenti, ka cirks "Circo" zviedru kompānija, kas pārstāv jaunā cirka virzienu, pirms dažiem gadiem saņēma vienu no Eiropas teātra balvām. Tātad arī teātra nozare būtībā akceptē to."
Lietuviešu ceļojošā cirka trupa ir pārliecināta, ka tradicionālo cirku publika mīl vairāk
Tāpat kā laikmetīgā deja nav iznīcinājusi baletu, arī laikmetīgais cirks pastāv līdzās tradicionālajam. Latvijas gadījumā – tradicionālajam cirkam vairs nav pastāvīgu māju. To skatītājiem piedāvā ceļojošās trupas, to vidū arī lietuviešu "Amber cirkas", kuri savos priekšnesumos izmanto mājdzīvniekus. Cirka direktors Darjus Ščesnulevičus ir pārliecināts, ka tieši zvēri ir auditorijas lielākais magnēts:
"Ir cirki, kuros vispār nav dzīvnieku. Bet tos mazāk apmeklē nekā cirku, kurā, grozies kā gribi, bet vēlas redzēt dzīvniekus. Domāju, ja to būtu vairāk, tad arī cilvēku būtu vairāk."
Lietuvieši spēlē piecas izrādes nedēļā un uzskata, ka tieši turēšanās pie tradīcijām ir viņu galvenais trumpis. "Kad Rīgā bija tradicionālais cirks, tas vāca anšlāgus. Laiks rādīs, kas tagad būs, kad atteicās no dzīvniekiem. Tomēr tas viss tiek darīts cilvēkiem, nevis kaut kam," uzskata Darjus Ščesnulevičus.
Atis Rozentāls atzīst, ka publikas mīlestība Rīgas cirkam ar savu darbu būs jāiemanto no jauna:
"Protams, ka tai paaudzei, kura ir pieradusi, ka cirks ir savādāks, paies kaut kāds laiks, kamēr viņi to akceptēs, bet tas, ko es tiešām pēdējos gadus esmu redzējis, – nāk jaunas ģimenes ar bērniem, un viņi šo laikmetīgā cirka modeli absolūti akceptē."
Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers neredz iespēju, ka atjaunotajā cirka arēnā būtu likuma atļautie mājdzīvnieki: "Tas ir kaut kā aizgājis. Tā ir cita ēra, kas ir aizgājusi, un es domāju arī tuvākās dekādēs… Nu mēs noteikti nezinām, ja būs kaut kāda apokaliptiska vīzija, varbūt tad parādīsies kaut kādi dzīvnieki, bet es domāju, ka sabiedrība ir mainījusies un dzīvniekus mēs varam skatīties vai nu dabā, vai "National Geographic" kanālos, nevis cirkā."
Rīgas cirks gatavo jauno paaudzi
Rīgas cirks ir viens no vecākajiem cirkiem Eiropā. Te skatītāju ovācijas akrobātiem un klauniem ir skanējušas kopš 1888. gada. Tomēr Rīgas cirks nākotnē negrib lepoties tikai ar savu seno vēsturi.
Mērķi ir augsti: kļūt par Baltijas reģiona cirka mākslas centru. Lai to panāktu, būtisks priekšnoteikums ir pašiem sava cirka trupa.
No iepriekšējās, kas pārstāvēja tradicionālo cirku, maz kas palicis. Daudzi akrobāti atraduši darbu ārzemēs. Pirms sešiem gadiem tika izveidota cirka skola, lai audzinātu jaunos laikmetīgā cirka māksliniekus. Tajā šobrīd mācās ap 80 audzēkņu. Viņu vidū jau piekto gadu arī Māra Sproģe, kura ar cirku saista savu nākotni: "Es gribētu kaut ko vairāk ar cirku saistīt nākotnē, uzstāties kaut kur. Cirks mani saistīja tad, kad pirmo reizi es ieraudzīju, ka var pieteikties cirka skolai un es gribēju to pamēģināt, un tā man sāka vairāk iepatikties, un tā arī es esmu šeit."
Rīgas cirka skolas vadītāja Marī Sanžarevska stāsta, – ir sajūta, ka interese par cirka mākslu ar katru gadu pieaug: "Tāda sajūta, ka ar katru gadu tomēr palielinās tā interese un visvairāk jau, protams, meitenēm gribas piedzīvot to gaisa akrobātikas brīnumu, puišiem varbūt vairāk tuvāk pie zemes – akrobātiku, bet mēs kā cirka skola gribam iedot to impulsu par to, ka cirka māksla ir ļoti daudzveidīga, pie mums var redzēt ļoti daudz ko – gan gaisa akrobātiku, kas gan šodien nav, gan pa virvi pastaigāt, gan pažonglēt, gan ar vienriteni pabraukt, respektīvi, iedot to pilno komplektu, lai bērni iepazītu to visplašāko cirka mākslas piedāvājumu." Tomēr cirka skola ir tikai pirmais pakāpiens, lai kļūtu par cirka mākslinieku, pat ja skola pasniedzējus piesaista no visas pasaules.
Pagaidām sava mākslinieka izaudzināšana līdz augstākajam līmenim Latvijā nav iespējama un pēc Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā, tuvākajā laikā tas netiek arī plānots:
"Mums ir ļoti svarīgi šobrīd nenovirzīties no kursa jau esošajā uzņemtajā attīstības kursā, un, ja situācija būs nobriedusi, tad attiecīgi arī meklēsim turpmākos risinājumus."
Tomēr Rīgas cirkam savas trupas nebūs
Patlaban šis kurss pašiem savu laikmetīgā cirka trupu neparedz. To apliecina arī Mārtiņa Ķibera vīzija, gaisinot gaidas, ka Latvijā pilnībā no jauna tiek izveidots jauns mākslas žanrs:
"Mēs atbalstīsim iniciatīvas no vietējiem māksliniekiem, bet nebūs tāda kā Dailes teātra vai cita teātra trupa. Uz tādu modeli mēs neejam."
Dace Vilsone rekonstruētajai cirka ēkai redz daudz plašāku pielietojumu: "Mēs vēlamies redzēt, ka Rīgas cirkā notiek ne tikai cirka mākslas pasākumi, bet arī dažādi cita veida un mēroga pasākumi – vai koncerti, vai teātra izrādes, vai starpžanru norises, ko mēs nevaram skatuves mākslā vai ar deju saistībā. Un mēs ļoti vēlamies redzēt to, ka tiek veidota arī tāda pilnvērtīga bāze, uz kuras pamata attīstās cirka mākslinieki."
Nākamā gada sākuma cirka programma jau ir piepildīta ar ārzemju laikmetīgā cirka izrādēm.
Žurnālists Atis Rozentāls aicina cirka komandu lietderīgi izmantot pirmo pusotru gadu, kad auditorijai būs dabiska interese par atjaunoto ēku: "Gan jau, ka ziņkārība par ēku būs līdzīgi kā ar Mākslas muzeja ēku. Uzreiz jāpiedāvā labs produkts, lai viņi tur atgrieztos. Visu izšķirs kvalitāte."
