Tādēļ otrdien, 10. jūlijā, ministrija rosinās valdību izšķirties par koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā ārpus degradētajām teritorijām, izmantojot citu Eiropas fondu finansējumu.
“Un tik saspringtā termiņā parādās ļoti daudzi augsti riski, kas ir saistīti ar to, ka projektu tik ātrā tempā būtu riskanti realizēt. Un otrs būtiskais secinājums no mūsu konsultantiem ir sekojošs: publisko un privāto partnerību nevar īstenot uz privātas personas piederošas zemes. Tādēļ mums, valstij, būtu jāiegūst publiska zeme kādā no šīm degradētajām teritorijām. Un, padziļināti pētot situāciju, mēs esam secinājuši, ka šajās degradētajās teritorijās diemžēl nav valsts rīcībā atbilstošas konfigurācijas neapbūvētu zemes gabalu. Un attiecīgi šādas zemes iegūšana atkal mūs apgrūtina tieši no laika grafika viedokļa, un šajā [procesā] ir ļoti augsti riski,” skaidro Vilsone.
Otrdien valdība lems par to, lai uzdotu ministrijai kopā ar Rīgas domi meklēt risinājumu koncertzāles būvniecībai kādā citā galvaspilsētas teritorijā.
