Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.
Kā deputātiem skaidroja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025. gada beigās vai 2026. gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.
Līdz 2023. gada vidum plānots īstenot starptautisku metu konkursu, lai izraudzītos labākos koncertzāles risinājumus. Konkursu paredzēts rīkot divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots izvērtēt iespējamos risinājumus, bet otrajā kārtā tiks vērtēti seši labākie darbi, kurus izstrādās līdz metu stadijai un pēc tam izstrādās būvprojektu.
Līdz 2024. gada sākumam esot jāvienojas ar konkrētu būvprojekta izstrādātāju par darbu veikšanu.
Kā informēja Vilsone, KM nodrošinās visus izdevumus, lai īstenotu metu konkursu. Savukārt būvprojekta izstrādei valsts budžetā ir paredzēti 3,5 miljoni eiro. Par finansējuma apmēru skaidrība būs pēc iepirkuma rīkošanas.
KM plāno apmaksāt arī Kongresu nama dīkstāvi projekta īstenošanas laikā. Savukārt pašvaldība nodrošinās rīcības plānu, lai samazinātu ēkas uzturēšanas izmaksas. Vēl viens no risinājumiem varētu būt, ka Kongresu namu sākotnēji mēģinājumiem izmanto Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kas vēlāk būs viens no Nacionālās akustiskās koncertzāles lietotājiem.
Ministru kabinets atbalstīja KM priekšlikumu par piemērotāko no Latvijas Arhitektu savienības izraudzītajām vietām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei Rīgas centrā atzīt Rīgas Kongresu namu.
Atbilstoši arhitektu veiktajiem aprēķiniem Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošana Rīgas Kongresu namā varētu ilgt sešus līdz septiņus gadus un provizoriski izmaksāt aptuveni 61,3 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Ieceri atbalstīja arī valdība. Par projektu turpmāk būs jālemj Rīgas domei.
