Šonedēļ gan ar satraucošu vēsti operai uzmanību pievērsa valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu” viņš paziņoja, ka operas vēsturiskajā mājā vairāku tehnisko sistēmu nolietojuma pakāpe ir 85%, ko atklājusi tikko pabeigtā ekspertīze. Tas apliecina, ka operas tehniskais stāvoklis ir ļoti kritiskā situācijā, kam akūti steidzīgi nepieciešams risinājums.
"Operas vēsturiskajā mājā nolietojuma pakāpe ir 85% kanalizācijai, ūdensvadiem, elektriskajai infrastruktūrai un ventilācijai.
Katrs būvnieks sapratīs, ko tas nozīmē” - ar šādu paziņojumu Latvijas televīzijas raidījumā "Viens pret vienu” šonedēļ nāca klajā operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, teikto balstot tikko pabeigtās ēkas apsekošanas secinājumos.
"85% - saprotiet, kas tā ir par nodiluma pakāpi… Mums nupat, piemēram, pārgāja pušu apkures sistēma, tecēja ūdens pa visām malām, kontrabasu sabojāja. Citā reizē kanalizācija "nogāzās”. Kur pabāz pirkstu, tur kaut kas jūk," sacīja Liepiņš.
Arī operas darbinieki stāsta, ka mitruma dēļ daudzās darba telpās ir uzburbušas sienas, pagrabā esošajās orķestra ģērbtuvēs nav ventilācijas, tādēļ tur, piemēram, mēdz sapelēt apģērbi, arī saistībā ar elektroinstalācijām situācija ir pat ļoti kritiska.
"Tā problēma ir ļoti liela, jo jāsaprot ir, ka opera un balets Latvijā ir viena institūcija, kas reprezentē Latvijas kultūras līmeni faktiski starptautiskā mērogā. Un līdz ar to tā, protams, ir atbildība par šo institūciju. Bet tā ir nobrukusi, tai ir uzkrāmēts zaļais siets vienā vietā virsū. Mēs varam ielikt no saviem līdzekļiem kaut kādas kosmētiskā remonta lietas, bet mums jau nav tādas naudas. Tie, kam par to maksā algu, tie par to lai tagad domā. Kādam taču ir par to jādomā," skaidro Liepiņš.
Kā izriet no Liepiņa teiktā – būtībā jau ierindas kosmētiskie remonti vai kādas vienas akūti degošas problēmas atrisināšana ir tikai tāda pagaidu ielāpu likšana. Lai opera patiešām varētu funkcionēt pilnvērtīgi un mūsdienīgi, ir absolūti nepieciešama trešās kārtas izbūve.
"Esmu lūdzis ministriju, nu kaut ierakstiet plānā - ka jūs tādā un tādā gadā sāksiet projektēt vai vismaz sāksiet domāt par šī procesa stratēģiju," tā Liepiņš.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš stāsta, ka šobrīd visas ministrijas identificē savas investīciju vajadzības Nacionālā attīstības plāna kontekstā un visā šajā kopējā vajadzību sarakstā iekļauta arī operas trešā kārta.
Taču tas nedod stingras garantijas projekta īstenošanai vai tā īstenošanai pilnā apmērā.
"Protams, būtu ārkārtīgi jauki, ja šī trešā kārta būtu, tas operai ārkārtīgi palīdzētu, bet objektīvi ir tā, ka ierobežota finansējuma apstākļos tie procesi prasa ārkārtīgi ilgu laiku. Mēs zinām, ka Nacionālās bibliotēkas projekts tika īstenots principā 30 gadus. Līdz ar to šī trešā kārta būtu ļoti labi, ja tā būtu, bet varbūt nav tik kritiska, lai koncentrētos uz to kā uz prioritāti numur viens," saka Zariņš.
Opera Kultūras ministrijas prioritāšu skalā nu jau daudzus gadus nav bijusi augstākajās vietās. Arī šobrīd prioritāte ir jaunā koncertzāle Rīgā, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas problēmas un vēl citi kultūras objekti, kuru Kultūras ministrijas pārziņā ir patiešām daudz.
Uz jautājumu, vai tomēr tikko klajā nākušie operas ēkas apsekojuma rezultāti, atklājot tik milzīgu nolietojuma procentu, neizvirza operu īpašā uzmanības fokusā, Zariņš atbild: "Šī situācija ir pievērsusi uzmanību un liek savādākā gaismā paskatīties uz operas vajadzībām un samērot, kurā vietā prioritāšu sarakstā tad tā nostājas šobrīd. Bet tas jau ir jāskatās kopumā saistībā ar nākamā gada Eiropas naudu iespējām, ar valsts budžeta iespējām, kā šos jautājumus risināt”.
Opera ir Kultūras ministrijas padotības iestāde, bet operas ēka pieder Rīgas domei. SIA "Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika skaidro, ka stāsts par līdzekļiem, kas jāiegulda operas renovācijā, ir ļoti garš un sarežģīts. Pat zinot, cik kritiskā stāvoklī ir no padomju laikiem mantotās inženiersistēmas, "Rīgas nami” ilgu laiku neko renovācijā ieguldīt nevarēja, jo vēl pirms četriem gadiem opera maksāja nomas maksu 2 eirocenti kvadrātmetrā. 2016. gadā, pārslēdzot līgumu ar nomas maksu 24 eirocenti kvadrāmterā, abas puses vienojās par investīcijām, ko "Rīgas nami” veic 10 gadu garumā pusotra miljona eiro apmērā.
"Ar tādu plānu, ka opera pirmajā pusgadā iedod redzējumu, kur viņi uzskata, kur visvairāk šis pusotrs miljons ir vajadzīgs. Opera šajā pirmajā pusgadā neiedeva šo plānu, ka opera redz problēmu, ka jāsakārto inženiersistēmas, un par šo pusotru miljonu lielu daļu no inženiersistēmām varēja sakārtot. Bet uzdevums bija operai – pateikt, kas ir tās prioritātes, kuras tā gribētu redzēt. Un tad līdz ar to man jautājums – kāpēc opera neskatījās stratēģiski.
Pašlaik operā ir ieguldīts pāri par miljonu – trijos gados. Ir renovēti lielās zāles krēsli, nomainīta skatuves grīda, kā arī veikti kases remontdarbi.
Es ļoti ceru, ka ar jauno operas vadību mums būs tā saruna tāda saimnieciskāka. Un tas, ko mēs tagad izdarīsim, mēs saliksim tos pirmos darbus, kas būtu jādara, pašlaik mums ir mazāk par 300 000 palikuši no šī investīciju plāna," saka Verika.
"Rīgas namu” vadība jau esot tikusies ar jauno operas valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu, kurš savu darbu uzsāks 5. novembrī, un kopā pārrunājuši sadarbību.
