Jo īpaši pēdējo 150 gadu laikā grāmatniecības attīstība bijusi ļoti dinamiska, attālinoties no laika, kad latvieši galvenokārt lasīja vācbaltiešu mācītāju sarūpēto lasāmvielu, līdz situācijai, kad mēs paši, ne tikai kā autori, bet arī kā izdevēji, iespiedēji un grāmatu tirgotāji esam veidojuši augstvērtīgu grāmatu klāstu.
Pārskatā par grāmatniecību ir pieminēti arī tie posmi mūsu grāmatas vēsturē, kad, neskatoties uz solīdu tipogrāfiskās kultūras tradīciju, iespiestais vārds tomēr neatspoguļoja pilnu zināšanu spektru. Tad bija jāatrod citi informācijas kanāli, kā tas bija ar rokrakstu grāmatām – gan brāļu draudžu vidē 18. gadsimtā, gan latīņu drukas aizlieguma laikā Latgalē 19., 20. gadsimtu mijā.
Pārskatā bija svarīgi izcelt tās personības, kas sevišķi jūtami ietekmējušas grāmatniecības procesu virzību – kā Ansis Gulbis, Jānis Roze, Miķelis Goppers, Dagnija un Juris Šleieri.
Šoruden grāmatniecības jaunumu klāstā īpaša vieta būs Nacionālās enciklopēdijas sējumam, kuru atvērs 18. oktobrī. Jaunais sējums liek piemirst ieilgušo krīzi uzziņu literatūras oriģinālizdevumu jomā, kas sākās drīz pēc valstiskuma atjaunošanas, un atkal ļauj justies līdzvērtīgiem citām Eiropas tautu saimēm.
Enciklopēdijas pirmais publicētais sējums Zanderam atgādina laiku pirms 100 gadiem, kad pirmo universālo enciklopēdiju latviešu valodā izdeva Rīgas Latviešu biedrība. Latvijas sējums ir tikai sākums jaunai Nacionālajai enciklopēdijai un arī tās elektroniskajai versijai, kas ļaus aplūkot daudzus tematus plašāk. Tas, cerams, piesaistīs šim saturam arī jaunāko paaudzi.
