Iekļaušanai NNKM sarakstā 2022. gadā Nemateriālā kultūras mantojuma padome apstiprinājusi četras vērtības. Divas no tām ir kultūrtelpas: Nīcas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde), kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu; un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa (pieteicējs: biedrība “Smailes”), kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.
Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (pieteicējs: Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca) – sakrālie lūgšanu dziedājumi, unikāls notācijas un dziedāšanas veids, kurš nonācis Latvijā 17. gadsimta vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās.
Sarakstā iekļauta arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā (pieteicējs: Siguldas novada pašvaldība, Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) "Krimulda", TLMS "Sigulda"). Lai gan jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvo audumu veids jau 20. gadsimta sākumā, taču 20. gadsimta 80. gados TMLS “Krimulda” tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā ar plašām ornamentu veidošanas iespējām, izmantojot astoņus nīšu rāmjus.
Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot līdz 2022. gada 12. jūnijam iesūtītos pieteikumus, no pieciem pieteikumiem atlasīja četrus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt.
Svinīgā ceremonija, kurā tiks pasniegti apliecinājumi par vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, notiks novembra beigās – plašāka informācija sekos drīzumā.
