Aina Nagobads-Ābola dzimusi Rīgā 1920. gada 9. jūnijā. 1944. gada rudenī viņa kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur viņa studēja medicīnu, pēc tam apprecējās ar uzņēmēju Guntaru Ābolu. 70 gadu vecumā Nagobads-Ābola kļuva par goda konsuli Francijā. Pēc tam bija Latvijas vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē. No 1992. gada līdz 2000. gadam viņa bija arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO. Kā norāda izstādes “Gadsimta latviete” kurators Rolands Lappuķe,
viens no galvenajiem izstādes tematiem ir cilvēcība.
Izstādes kurators Rolands Lappuķe atklāj: "Es pats aizbraucu uz Parīzi pie viņas, pie Ainas Ābolas Levezinē mājā un izgāju cauri viņas arhīviem. Tas bija pagājušā gada februārī. Es atlasīju to, ko intuitīvi uzskatīju par svarīgu, – vai tie ir dokumenti, vai bildes. Tas ir stāsts par cilvēku, kas ir dzimis brīvs, brīvā Latvijā, un par spīti vēstures pagriezieniem, kuri nav bijuši labvēlīgi... Un nonākt trimdā bija varbūt labvēlīgāk, nekā nonākt izsūtījumā Sibīrijā, bet nebija viegli.
Un, ja tu uzticies sev, savām spējām, tad tu vienkārši vari panākt lietas, ko tu nebūtu iedomājies."
Plānots, ka rudenī izstāde būs apskatāma Parīzes piepilsētā Levezinē, kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadus.
"Izstādes vienojošais motīvs ir aizgūts no Lūisa Kerola grāmatām par Alisi brīnumzemē un Aizspogulijā. No vienas puses fotogrāfiju stendi ir noklāti ar matētu pārklājumu, no otras – tajos ir izvietoti spoguļi. Tas simboliski iezīmē pāreju no Aizspogulijas uz Spoguliju jeb no trimdas uz dzimteni Ainas Nagobads-Ābolas dzīvē," skaidroja Lappuķe.
Kā norādīja Valsts prezidents Egils Levits, Nagobads-Ābola ir sekmējusi Latvijas atgriešanos starptautiskajā apritē.
“Viņa panāca to, ka Francijas ārlietu ministrs un Francijas prezidents, toreizējais prezidents Miterāns bija pirmie kādas lielvalsts valstsvīri, kuri apmeklēja Latviju tūlīt jau pēc neatkarības atjaunošanas. Viņas nopelni ir saistīti ar Latvijas zelta atgūšanu pēc Latvijas valsts atjaunošanas,” atzīmēja Levits.
Viena no tuvākajām Nagobads-Ābolas draudzenēm un Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica pastāstīja, ka Nagobads-Ābolas personību labi raksturo lepnuma izjūta.
Meirovica sacīja: “Viņa ir lepnākā latviete, ko es esmu satikusi. Viņa vienmēr ir uzsvērusi to, ka latvieši ir pārāk pazemīgi – ''nu ko tad nu mēs? Mēs tādi maziņi.'' Nē! Viņa vienmēr ir uzsvērusi, ka mēs esam lieli un mēs esam spēcīgi. Mēs esam lepni, un īpaši mūsu sievietes. Un viņa tāda arī ir bijusi. Viņa tiešām ir, kā arī runās tika teikts šeit šodien, tāds latviešu sievietes etalons savā ziņā.”
Patlaban Aina Nagobads-Ābola dzīvo Parīzes piepilsētā Levezinē, no kurienes trešdien vēroja izstādes atklāšanu tiešraidē un pēcāk saņēma arī apsveikumus. Savā 101. dzimšanās dienā Nagobads-Ābola atceras, ka 20. gadsimtā Latvija ir gājusi cauri daudziem vēstures līkločiem, tomēr daudz ko spējusi izturēt.
“Bet mēs esam daudz ko varējuši izturēt. Varējuši tomēr nonākt diezgan tālu. Un mums jātaisa tā, lai mēs ietu tālāk. Lai mēs tiešām vairāk un vairāk tiktu pieņemti kā Ziemeļeiropas kultūras tauta,” viņa akcentēja.
