Nacionālais vēstures muzejs velta āra izstādi etnogrāfiskās fotogrāfijas sākumam Latvijā

No 8. jūnija Rīgā, liepu alejā iepretim Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, būs apskatāma izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 1860. gados. Kopumā izstādē iekļauts ap 170 vēsturisko fotogrāfiju, informēja muzeja pārstāvji.

"Mūsdienās, kad jebkurš notikums uzreiz tiek dokumentēts ar viedtālruņu kamerām, grūti iedomāties, ka pagātnē ir palikuši daudzi īpaši notikumi, cilvēki, dzīvesveida parādības un prasmes, kuras netika dokumentētas un tādēļ nekad nebūs vizualizējamas. Tādēļ LNVM un citu atmiņas institūciju krājumā saglabātie agrīnie etnogrāfiskie fotouzņēmumi ir unikālas liecības, kas ne tikai rāda jau zudušās tradicionālās kultūras liecības, bet arī vēsta par nacionālās pašapziņas tapšanu un etnogrāfisko pētījumu aizsākumu Latvijā 19.–20. gadsimta mijā. Vienlaikus fotoetnogrāfijas veidošanās stāsts ir arī liecība par izcilām personībām Latvijas fotogrāfijas vēsturē," norādīja izstādes veidotāji.

19. gadsimta otrajā pusē, kad Eiropā sākās nacionālo kustību uzplaukums, folklora, svētku tradīcijas, prasmes un arī lietiskais kultūras mantojums, tostarp tradicionālais apģērbs kļuva par vienu no svarīgākajiem jauno kultūras nāciju identitātes stūrakmeņiem, savukārt 1839. gadā izgudrotā fotogrāfija bija efektīvs instruments šī mantojuma dokumentēšanai un popularizēšanai, uzsvēra muzejā.

Bez tradicionālā apģērba, senākajās etnogrāfiskajās fotogrāfijās redzamas arī dažādu amatu prasmes, viensētu ainava, tāpat arī antropoloģiskajiem pētījumiem uzņemti cilvēku portreti no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem.

Kā skaidroja izstādes veidotāji, daudz uzmanības pievērsts arī fotogrāfiju autoriem – entuziasma pilniem  latviešu profesionālās fotogrāfijas celmlaužiem, kuri mudināja arī savus laikabiedrus fotouzņēmumos dokumentēt zūdošo tradicionālās kultūras mantojumu. To vidū minami Jānis Krēsliņš, Pēteris Abuls, Oskars Emīls Šmits, Mārtiņš Buclers, Mārtiņš Sams, Jānis Rieksts, Arnolds Cālītis un citi. Liela nozīme fotoetnogrāfijas attīstībā bija arī 1906. gadā dibinātajai Latviešu fotogrāfiskajai biedrībai un tās žurnālam "Stari".

Izstādi "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā" sagatavoja LNVM Etnogrāfijas nodaļas darbinieki Sanita Kalna, Anna Bartkeviča, māksliniece Dita Pence. Izstādes teksti ar viedtālruņu palīdzību būs pieejami arī angļu valodā.

Liepu alejā izstāde būs apskatāma līdz 28. jūnijam, no 30. jūnija līdz 22. jūlijam to izvietos "Dauderos", bet no 25. jūlija līdz 5. septembrim tā būs aplūkojama Esplanādē.

7. jūnijā (liepu alejā Brīvības bulvārī 32) un 5. jūlijā ("Dauderos", Zāģeru ielā 7) plkst. 17.30 izstādē paredzēta ekskursija muzeja gida vadībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt