Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Igaunijas Dziesmu svētkos dalībnieku rekords

LNSO: Lielā Ģilde ir katastrofālā stāvoklī

Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli

Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.

Lielā ģilde ir katastrofālā stāvoklī, un tehniskajam remontam, lai tās telpās varētu droši atrasties, provizoriski nepieciešami pieci miljoni eiro – tā apgalvo šī 14. gadsimta kultūrvēsturiskā pieminekļa iemītnieki – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Pēdējo reizi vērienīgu kapitālo remontu šī ēka piedzīvoja 1963. gadā.

Ar situāciju vienā no senākajām Rīgas koncertzālē iepazīstina LNSO tehniskais direktors Aigars Kalniņš. Viena no jaunākajām likstām ir pagrabstāvā, kur plīsušas caurules.

“Un arī siltummezglu stāvoklis ir bēdīgs – kuru katru brīdi mums var šie radiatori ar visām caurulēm plīst. Kur mēs ķeramies klāt, tur ir problēma,” stāsta Kalniņš.

Tehniskais direktors uzskata – lai ēkā varētu uzturēties, vajadzīgs kapitālais remonts.

“Te mēs redzam pamatīgi bojātas sienas, un arī logi un durvis, protams, nav labāki,” rāda Kalniņš.

Citā telpā uz Zirgu ielu nesen no rūts izkritis stikls.

“Labi, ka neviens garāmgājējs necieta, bet auto gan. Tas atkal norāda par problēmu uz problēmas nepārtraukti, ar ko mēs saskaramies ikdienā. Tad logs, caurule, citas lietas,” rezumē tehniskais direktors.

Tālāk virzāmies pa citu instrumentu grupu mūziķu telpām. Par šaurību, nepiemērotību un bezgaisu tajās vairākkārt LTV stāstījusi arī iepriekš. Uzlabojumus mūziķi tā arī nav sagaidījuši.

“Trepes, kas ved uz aizskatuvi un kurās dzīvo mūsu kontrabasu grupas mūziķi. Ja šīs trepes var nosaukt par telpu, tad tā ir trepju telpa. Tā ir viņu vieta, kur pārģērbties un instrumentus turēt,” turpina izrādīt Kalniņš.

“Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam nonākt tik tālu, ka izceļas ugunsgrēks vai kādam rodas veselības problēmas no tā, ka vienkārši nav ko elpot uz skatuves, tas izklausās traģikomiski, lai gan vairāk ir traģiski. Jebkurā civilizētā Rietumu valstī tas vienkārši nenotiek tā,” uzsver LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

“Mums ļoti bieži cilvēki tiek ar ātro palīdzību aizvesti, jo viņi ir pārkarsuši  un nespēj elpot, protams, nekāds noslēpums – vecāka gadagājuma cilvēki biežāk apmeklē koncertus,” saka Kalniņš.

“Ir akūti nepieciešams finansējums Lielās ģildes tehniskajam, kapitālajam remontam, un ir pilnīgi iespējams, ka šī nauda varētu tikt ieguldīta no Eiropas struktūrfondu iezīmētajiem 23 miljoniem, kas ir plānoti jaunās koncertzāles projektam, ja tas notiks un ja tur to varēs ieguldīt. Pie nosacījumiem “ja, ja”, mēs ļoti ceram,  ka šāds scenārijs notiks,” skaidro LNSO direktore Indra Lūkina.

“Mēs aktualizējam, ka tā ir akūta nepieciešamība, jo nekad nevar zināt tik vecā ēkā ar tik seniem remontdarbiem, kurā brīdī var notikt tā, ka vairs nevarēs ekspluatēt šo zāli, ēku,” brīdina Lūkina.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre uzskata, ka Lielās ģildes remontam ir iespējams līdzekļus novirzīt no koncertzālei rezervētajiem Eiropas fondu līdzekļiem.

 “Mēs apstiprinām to, ka patiešām Lielajā ģildē ir neatliekami jāveic tehniski sakārtošanas darbi,” norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. “Jā, teorētiski viens no iespējamiem finansējuma avotiem varētu būt šī programma, kas ir tieši domāta kultūras mantojuma objektu sakārtošanai, un, ja tam būs kopējais atbalsts arī no valdības puses, tad mēs šādu risinājumu arī varētu izskatīt.”

Ēkas īpašnieki – Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - uzskata, ka trauksme ir krietni pārspīlēta.

“Līgums paredz, ka ēkas uzturēšanu nodrošina ēkas lietotājs. Taču jāmin, ka ik gadu sadarbībā ar ēkas lietotāju un Kultūras ministriju tiek veikti nepārtraukti ieguldījumi ēkas uzturēšanai,” stāsta VNĪ Attīstības un ekspertu daļas vadītāja Dace Plotniece. “Mēs gribētu teikt, ka ēka katastrofālā stāvoklī nav, protams, ēkai ir nepieciešami apjomīgi ieguldījumi, 2015. gadā mēs esam saņēmuši Būvniecības valsts kontroles biroja apsekošanas atzinumu, kas atzīst, ka atbilst būtiskajām drošības prasībām, tas nozīmē, ka koncerta apmeklētājus ēka neapdraud.”

Šobrīd VNĪ veic ēkas tehnisko apsekošanu. Atzinumu cer sagaidīt vasaras beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti