Lai arī koalīcijas partiju starpā bija panākta vienošanās atbalstīt Kultūras ministrijas piedāvāto risinājumu par kultūras nozarei vitāli nozīmīgo VKKF modeļa maiņu, kas paredz pakāpeniski atjaunot sākotnējo finansēšanas modeli, nodrošinot kultūras attīstībai nepieciešamā finansējuma stabilitāti, neatkarību un pieaugumu, Ministru kabineta 30. septembra sēdē valdība nespēja pieņemt atbalstošu lēmumu.
"Nacionālā kultūras padome ir vīlusies par šādu rezultātu un izsaka cerību, ka jautājuma atkārtotā izskatīšanā pēc divām nedēļām valdība spēs vienoties par pozitīvu risinājumu. Kultūra ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats.Atbalstot Valsts Kultūrkapitāla sākotnējā finansēšanas modeļa pakāpenisku atjaunošanu tiks veicināta Latvijas kultūras attīstības ilgtermiņā," teikts Nacionālās Kultūras padomes paziņojumā.
Valdībā iesniegtā Kultūras ministrijas (KM) informācija paredz ar piecu gadu pārejas posmu daļēji atjaunot sākotnējo VKKF finansēšanas sistēmu, taču valdība gala lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā atlika uz divām nedēļām.
VKKF finansējuma modelis paredz pakāpenisku VKKF finansējuma pieaugumu līdz 2020.gadam, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, ar mērķi 2020.gadā sasniegt finansējuma apmēru, ne mazāku kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētajiem ieņēmumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un ne mazāku kā 50% no attiecīgajam gadam prognozētajiem ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa valsts budžetā ieskaitāmās daļas.
Finansējuma modeļa pārejas periods sāksies 2015.gada 1.janvārī.
KM atbalsta šo risinājumu, jo tas ļauj plānot VKKF darbību ilgtermiņā, vienlaikus 2020.gada 1.janvārī atjaunojot VKKF finansējumu pilnā apmērā.
Jautājumu par VKKF nepieciešamo finansējumu 2015.gadam un turpmākajiem gadiem koncepcijas īstenošanai izskatīs likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.
KM būs jāizstrādā likumprojekts "Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā" un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2015.gadam likumprojektu paketē.
Koncepcijas projektā bija paredzēti vēl trīs varianti VKKF finansējuma modelim. Viens no tiem bija saglabāt VKKF pašreizējo finansēšanas sistēmu un valsts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēt finansējuma apmēra pakāpenisku palielinājumu atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Šis finansējuma modelis, pēc KM domām, neparedz VKKF finansējuma stabilitāti, neatkarību un tā pieaugumu.
Cits priekšlikums bijia sekot Igaunijas modelim un atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu, kas bija spēkā līdz 2004.gadam. Tas paredzētu izveidot VKKF speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitījumi no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa. Šī modeļa vājā puse ir tā, ka Latvijā nepastāv prakse veidot speciālos budžetus, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
Pēdējais priekšlikums bija daļēji atgriezties pie finansējuma modeļa no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem uzreiz, jau nākamgad paredzot finansējumu 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un 50% no izložu un azartspēļu nodokļa. Šis modelis ir īstenots Lietuvā.
Iepriekš KM no četriem piedāvātajiem VKKF finansējuma modeļu variantiem kā piemērotāko izcēlusi priekšlikumu, kas paredzētu daļēju atgriešanos pie iepriekšējā finansējuma modeļa no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem ar trīs gadu pārejas periodu. Bija paredzēts, ka 2018.gadā VKKF finansējumu veidotu 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un 50% no izložu un azartspēļu nodokļa.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) diskusijā par VKKF darbību pagājušajā nedēļā norādīja, ka koalīcijā pašlaik ir atbalstīts princips finansēt VKKF no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa. Tomēr, ņemot vērā valsts finansiālo situāciju, nolemts pagarināt pārejas periodu, kad uz šo modeli varēs pāriet pilnībā, iepriekš plānoto trīs gadu vietā nosakot piecus gadus.
Kā norādīja VKKF vadītājs Edgars Vērpe, finansējums paredzēts proporcionāli ieņēmumiem no tabakas un alkohola akcīzes nodokļa, kā arī izložu un azartspēļu nodokļa. "Šis variants VKKF nedod politisko neatkarību, jo visam pāri ir Budžeta likums," norādīja Vērpe, tomēr atzina, ka atbalsts principam ir pozitīvs.
Valdības deklarācijā plānots sagatavot VKKF finansēšanas modeli, kas garantētu VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma pieaugumu. Paša VKKF šī gada prioritāte bija atjaunot sākotnējo finansējuma modeli, veidojot speciālo budžetu, kuru veidotu atskaitījumi no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa.
KM iesniegusi jauno politikas iniciatīvu par VKKF stratēģijas īstenošanai nepieciešamajiem 2 264 000 eiro.
