Labrīt

Bezvēsts pazudušo meklēšanā policijai palīdz arī brīvprātīgie

Labrīt

Rīgas brīvostas valde grasās vērtēt vērienīgo darījumu par piestātņu iegādi

Aktualizē Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas problēmas

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde: Apdraudēta sakrālā mantojuma saglabāšanas programma

Ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijas dievnamiem ir 2018. gadā uzsāktā sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Pateicoties tai, aptuveni 50 dievnami ir varējuši atrisināt pašas kritiskākās situācijas, lai paglābtu ēkas no posta. Līdz šim programmai atvēlētais finansējums gan krietni atpalicis no sākotnēji solītā un bijis neregulārs, tādēļ lielāko konfesiju vadītāji un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šajās dienās nosūtījuši vēstuli Saeimai, kurā aicina valsts budžetā paredzēt ikgadēju finansējumu šim mērķim vismaz 2 miljonu eiro apmērā.

Programma dod iespēju īstenot lielāka apjoma projektus, nekā spēj atļauties baznīcu draudzes. Tādējādi ar tās atbalstu dievnamos var atjaunot, piemēram, jumtus un torņus, kas draudzēm bieži vien nav pa spēkam.

Paužot valstisku atbalstu Latvijas dievnamiem kā izcilai mūsu kultūrvides bagātībai, 2017. gadā tika pieņemts Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums. Tā anotācijā norādīts, ka, lai nodrošinātu vēsturisko ēku saglabāšanu, šajā programmā katru gadu būtu nepieciešami vismaz 4 miljoni eiro.

Realitāte ir atšķirīga. Triju gadu laikā kopumā piešķirts tikai pusotrs miljons eiro, palīdzot saglābt pašas kritiskākās situācijas aptuveni 50 dievnamos. Kopumā Latvijā ir ap 800 baznīcu.

Šobrīd izskan bažas, ka nākamā gada budžetā šim mērķim varētu atvēlēt tikai pusmiljonu eiro vai pat vispār finansējumu neparedzēt.

Šai saistībā gan lielāko konfesiju vadītāji, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nosūtījuši vēstules Saeimas deputātiem, tieslietu ministram un kultūras ministram, kurās skaidro programmas nozīmību un aicina paredzēt ikgadēju finansējumu sakrālā mantojuma objektiem vismaz 2 miljonu eiro apmērā. Tas sniegtu iespēju ilgtermiņā īstenot apjomīgākus darbus, kā arī aptvert plašāku atbalstīto objektu skaitu.

Par neatsveramu un vitāli nepieciešamu sakrālā mantojuma programmu dēvē Latvijas baznīcu draudžu pārstāvji. Tā, piemēram, tieši šis atbalsts ļāva saglābt skaisto neogotikas pērli – Līksnas katoļu baznīcu. Jumts tai bija caurs kā siets, par draudzes līdzekļiem gadiem liktie ielāpi vairs neko nepalīdzēja.

Līksnas draudzes biedrības vadītāja Elita Skrupska stāsta: “Mēs esam divkārt saņēmuši šo atbalstu. Pirmajā programmas darbības gadā tie bija 100 000 un otrajā – 50 000. Mēs par šiem līdzekļiem veicām jumta nomaiņu un konstrukciju pastiprināšanu. Principā es nezinu, cik gados draudze varētu savākt šādu summu… Bez šī atbalsta visdrīzāk konkrēti mūsu draudze šo darbu nebūtu veikusi, un šis kultūras piemineklis lēnām ietu bojā.”

Alūksnes luterāņu baznīca pazīstama kā spožā klasicisma arhitekta Kristofa Hāberlanda izcils veikums. Arī tā divas reizes saņēmusi sakrālā mantojuma programmas atbalstu. Pirmajā reizē par 10 000 eiro izstrādāts būvprojekts jumta seguma nomaiņai, bet šogad lietā tiek likti 70 000 eiro, par kuriem līdz gada nogalei tiks sakārtota viskritiskākā jumta daļa. Kaut arī tā ir tikai viena septītā daļa no visa jumtam vajadzīgā finansējuma, par to ļoti pateicīgs draudzes priekšnieks Normunds Gražanskis, kurš cer uz programmas ilglaicīgu un finansiāli adekvātu turpinājumu.

Normunds Gražanskis norāda: “Ir cerība, ka varbūt nākošgad mēs kaut ko dabūsim un varbūt arī aiznākošgad, un pēc tam, un tā pa solītim vien mēs šo jumtu salabosim. Pārrāvums vispār nedrīkstētu būt, jo jumts ir iesākts, kaut kas ir attaisīts vaļā, atstāts ar pagaidu piesegumu, un tur ir jāturpina darbs.

Ja mēs esam sākuši, mums ir vismaz jānoved līdz galam tie projekti, kas ir sākti, jo savādāk tad tā ir zemē nomesta nauda; no vienas puses, tas ir ļoti nesaimnieciski, ja mēs to nevaram izdarīt līdz galam.”

Turklāt darbus baznīcā veic vietējais uzņēmums, tā darbiniekiem bijis darbs gan šī gada pavasarī pašā smagākajā krīzes brīdī, gan viņi turpina strādāt arī šobrīd. Tādējādi programma sniedz ieguldījumu arī ekonomikas attīstībā un nodarbinātības risināšanā reģionos, kas ir ļoti svarīga pievienotā vērtībā līdzās vēl citiem aspektiem – skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes attīstības daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite.

“Tātad šī programma sniedz ieguvumus ne tikai konkrēto objektu atjaunošanā, kas ir mūsu visas nācijas kultūras mantojums, saglabājams nākamajām paaudzēm, bet arī daudzus citus aspektus, kas ar to ir saistīti – ekonomiskie, sociālie, nodarbinātības, jo aiz katra šī konservācijas un restaurācijas darba stāv konkrēti amatnieki un meistari, kas bieži ir reģionāli uzņēmumi, kuri tiek nodarbināti, kas nodarbina darbiniekus un tādējādi veicina ekonomikas attīstību konkrētajā reģionā, kas ir arī ieguvums visai valstij,'' skāsta Agnese Rupenheite. 

''Tādēļ ir ļoti svarīgs šis pastāvīgais, ilgtermiņa plānojamais finansējums, lai šos darbus varētu arī turpināt un visu laiku veicināt ekonomikas attīstību, kas ir jo būtiskāka reģionos.”

Visi minētie argumenti apkopoti arī vēstulēs, ko Saeimas deputātiem nosūtījusi gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, gan lielāko konfesiju vadītāji. Agnese Rupenheite cer, ka šīs vēstules atradīs dzirdīgas ausis un nākamā gada budžetā tiks atrasts un piešķirts finansējums sakrālā mantojuma programmai vismaz 2 miljonu apmērā, paredzot tā regularitāti arī turpmākajos gados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt