Nacionālā bibliotēka saņems Oskara Stroka arhīvu

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 24. jūlijā plkst. 17 notiks izcilā komponista, par tango karali dēvētā Oskara Stroka arhīva nodošana bibliotēkai, lsm.lv pavēstīja bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Stroka arhīvā atrodas skaņu ieraksti, nošu manuskripti, vēstules, fotogrāfijas un citi dokumenti. Dāvinājumu LNB pasniegs mantojuma glabātājs Dmitrijs Goldgābers.

Vairākus gadus Oskara Stroka (1892–1975) atstātais mantojums glabājās ģimenē – pie viņa dēla un mazmeitas. Nezinot, ko iesākt ar arhīvu un mainot dzīves vietas, komponista mazmeita mantojumu 20. gs. 90. gadu vidū uzticēja Stroka mūzikas mīļotājam, bijušajam rīdziniekam Dmitrijam Goldgāberam (Ph. D.,Dr. Sci., psihiatrijas profesors, specializācija – molekulārā bioloģija), kurš kopš 20. gs. 70. gadiem dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Šobrīd  Goldgābers mākslinieka arhīvu ir atvedis atpakaļ uz dzimteni, lai nodotu to glabāšanā LNB.

Pirmās romances Stroks sacerēja 10 gadu vecumā, bet viņa radošās darbības uzplaukums bija tieši pagājušā gadsimta  20. un  30.gadi. Dzīves laikā komponists sacerēja vairāk 300 dažādu žanru darbus, tomēr dziesmas tango ritmā viņam atnesa īpašu popularitāti.

Vēl šobaltdien tādas Stroka komponētās dziesmas kā „Zilās acis”, „Mans pēdējais tango”, „Sakiet, kādēļ”, „Ak, melnās acis” ir iemīļotas visā pasaulē. Vecumdienās komponistam nācās samierināties ar apziņu, ka viņa vārds ir aizmirsts, lai gan skaņdarbi bija pazīstami it visur. Tikai pēc nāves Oskars Stroks iemantoja plašu popularitāti, kad viņa daiļradei atkal pievērsās mūslaiku ievērojamākie Latvijas, Krievijas un citu valstu ievērojamākie estrādes mākslinieki.

Kā vēstīts, Stroka 120.jubilejā, 2013.gada 6.janvārī, pie ēkas Tērbatas ielā atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta, ka komponists tur dzīvojis no 1945. līdz 1975. gadam.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti