"Parādījies jautājums, būt vai nebūt pārredzamā nākotnē koncertzālei. Ja tas nav AB dambis, tad varam uz ilgu laiku pārcelt, jo projektēšanas un sagatavošanas darbi aizņem daudz laika. Esam daudz ieguldījuši enerģiju ar šo projektu," norāda arhitekts, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis Gatis Didrihsons.
Andrejsala, Andrejosta, AB dambis, Mūkupurvs, Zaķusala, Torņakalns, pie Zinātņu akadēmijas, Uzvaras parks, Ķīpsala – šīs ir deviņas iespējamās vietas, kur Rīgā varētu būvēt Nacionālo koncertzāli. Speciālisti šobrīd par labāko vietu atzīst AB dambi, kur jau pārskatāmā laika periodā, izmantojot Latvijai rezervēto Eiropas struktūrfondu naudu, varētu būvēt koncertzāli. Tad tiktu īstenots pirms vairākiem gadiem izstrādātais arhitekta Anda Sīļa projekts.
Didrihsons ir pārliecināts, ka līdzvērtīgas alternatīvas nav un par šo vietu un Sīļa projekta īstenošanu pārliecinoši balsojusi arī Arhitektu padome un Nacionālā arhitektūras padome.
"Svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, ir rezervēta Eiropas struktūrfondu nauda, 23 miljoni Latvijai,” atzīst Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina. "Nauda nav rezervēta konkrētam projektam, tas ir Latvijas lēmums, bet, lai šo naudu ieguldītu kādā projektā, tam jāatbilst attiecīgiem nosacījumiem.”
12. aprīlī Kultūras ministrijā notika Mūzikas padomes un profesionālo mūzikas kolektīvu, tai skaitā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieku tikšanās, lai pārrunātu arhitektu sniegto atzinumu un ieteikumus par vietas izvēli Nacionālās koncertzāles būvniecībai.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistars Edgars Saksons norāda, ka nav runa par konkrēto projektu, bet svarīgi, lai tā būtu akustiskā koncertzāle, jo pasaulē nav multifunkcionālas labas koncertzāles.
"Akustiskai skaņai ir savas īpatnības, savi likumi, savi priekšnosacījumi, to nevajag jaukt kopā,” vērtē Edgars Saksons.
Līdzīgās domās ir komponists Zigmars Liepiņš, viņš norāda, ka jābūt tikai un vienīgi akustiskai koncertzālei, citādi tas būs tūrisma objekts. Pesimistiski noskaņots par iespēju uzbūvēt labu akustisko koncertzāli ir akustikas konsultants Arturs Pērkons, bet Latvijas Profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Grunde koncertzāli redz kā mudinājumu palielināt profesionālo mūziķu atalgojumu, kuru nodrošina valsts.
Laikā līdz 16. maijam notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā.
Savukārt 16. maijā starptautiskā un plašam interesentu lokam atvērtā konferencē paredzēts uzklausīt citu valstu pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā, kā arī iepazīties ar Nacionālās koncertzāles projektā veikto sociālekonomisko analīzi.
"Svarīgi arī saprast, ka jākoncentrējas uz to, lai izvērtētu un pieņemtu virzībai racionālus variantus un nonāktu pie racionāli labākā projekta. Mūziķiem svarīgi, lai izkustas no nulles punkta,” uzskata Lūkina.
Paredzēts, ka 23. maijā Kultūras ministrija iesniegs Ministru kabinetā ziņojumu par koncertzāles būvniecību, savukārt valdībai pēc tam jāpieņem izšķirošais lēmums tuvāko sēžu laikā.
