Latvijas Mūzikas padomes locekļi atzīmēja, ka aktīvi seko līdzi publiski sniegtajai informācijai un ir arī apzinājuši klasiskās mūzikas pārstāvju sākotnējos viedokļus par koncertzāles novietojumam piedāvātajām vietām. Padome, piesardzīgi vērtējot izskanējušo publisko informāciju, vērš uzmanību, ka šobrīd ir vairāki mūzikas nozarei kritiski nozīmīgi jautājumi, uz kuriem nepieciešams saņemt atbildes attiecībā uz visām pirmajā trijniekā iekļuvušajām vietām – piemēram, Hanzas pārvada problēma novietnei Andrejsalā, multimodālā satiksmes centra un ugunsdzēsības depo darbība Rūpniecības preču tirgū, Kongresu nama piemērošana nepieciešamajai telpu programmai, kā arī citi jautājumi.
Līdz šo atbilžu saņemšanai Mūzikas padome atturas paust atbalstu kādai no konkrētām rekomendētajām vietām.
Padomes priekšsēdētājs Egils Šēfers norādīja: “Saprotams, ka ideālu vietu nav un katrai novietnei būs savi plusi un mīnusi. Šādās diskusijās, identificējot iespējamās novietņu problēmas, esam pavadījuši pēdējos vismaz 20 gadus un Latvijas Arhitektu savienības virzītais process ir tikai pagaidām pēdējais no šāda veida pētījumu virknes. Esam gatavi padziļinātākai sarunai un kompromisu meklējumiem, tomēr ir divi uzstādījumi, no kuriem nav iespējams atkāpties – izcila akustiskā kvalitāte, arī ņemot vērā apkārtējās vides trokšņu un vibrāciju līmeni, un mūzikas nozares vajadzībām atbilstoša telpu programma.”
Padome aicināja Kultūras ministriju turpmākajās sarunās ar iesaistītajām pusēm, tostarp Rīgas Domi, aicināt arī Padomes deleģētos pārstāvjus – Padomes priekšsēdētāju, LMIC un Nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" vadītāju Egilu Šēferu, LNSO valdes locekli Indru Lūkinu, LNOB valdes locekli Sandi Voldiņu un Latvijas Radio 3 “Klasika” direktori Gundu Vaivodi.
10. jūnijā Mūzikas padomes sēdē piedalījās Egils Šēfers, Anda Beitāne, Elīna Kalnakārkle, Rolands Kronlaks, Guntars Ķirsis, Uldis Lipskis, Jānis Ozols, Iluta Treija, Gunda Vaivode, Kārlis Vanags, Sandis Voldiņš, Diāna Zirniņa un pieaicinātais eksperts Kaspars Zemītis, kā arī mūzikas organizāciju vadītāji, Māris Ošlejs, Indra Lūkina, Ingrīda Zemzare un Egils Siliņš.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību, Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trīs piedāvātajām novietnēm.
