Līdzšinējā rektora Arta Sīmaņa amata pilnvaras beidzas augustā, un pēc diviem termiņiem viņš uz rektora krēslu vairs kandidēt nevar.
Katrs no rektora amata kandidātiem pietiekami labi pazīst savu Alma Mater, jo četri no viņiem - Normunds Vīksne, Andris Vecumnieks, Guntars Prānis un Jānis Kudiņš – ir akadēmijas štatā, bet Ivars Bērziņš ir bijis Mūzikas akadēmijas viesprofesors.
Stundu garā diskusijā raidījumā LR3 ''Klasika'' kolēģei Ilgai Augustei viņi katrs iepazīstināja ar savu vīziju par Mūzikas akadēmijas tālāko attīstību.
Ivara Bērziņa prioritāšu sarakstā ir akadēmijas tēla uzlabošana, starptautiskās atpazīstamības veicināšana, izglītības piedāvājuma veidošana arī populārās mūzikas jomā un ļoti svarīgs virziens – kultūras menedžmenta izglītība bakalaura un maģistrantūras studentiem.
JVLMA rektora amata kandidātu vizītkartes
Guntars Prānis (45). JVLMA profesors, senās mūzikas speciālists ar mākslas zinātņu doktora grādu muzikoloģijā, mākslas un mūzikas maģistrs kora un orķestra diriģēšanā un viduslaiku mūzikā. Rīgas Doma mūzikas direktors un Schola Cantorum Riga vadītājs.
Normunds Vīksne (57). JVLMA Akadēmiskā darba prorektors, instrumenta spēles skolotāju katedras vadītājs, profesors, koncertējošs pianists, klavieru dueta Antra un Normunds Vīksnes jeb "Anno" dalībnieks.
Andris Vecumnieks (53). Komponists, diriģents, pedagogs. JVLMA Diriģēšanas katedras Simfoniskā orķestra klases un JVLMA simfoniskā orķestra vadītājs.
Jānis Kudiņš (42). JVLMA Muzikoloģijas katedras un Mūzikas vēstures klases vadītājs, kuram bez mākslas doktora zinātniskā grāda muzikoloģijā ir arī Latvijas Universitātē iegūts jurista diploms. Padsmitnieka gados spēlējis PPO "Daugava" klarnešu grupā.
Ivars Bērziņš (62). Kādreizējais Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdriģents, šobrīd - Latvijas Kultūras akadēmijas senators, profesors, filozofijas zinātņu doktors, maģistrantūras pogrammas direktors. Rīgas Riharda Vāgnera teātra ēkas renovācijas fonda dibinātājs un valdes loceklis.
Rektora amata kandidāts Normunds Vīksne Mūzikas akadēmiju vēlas attīstīt kā plašāku mūzikas dzīves centru, kas veido sadarbību ar daudzām radošām un citām organizācijām, viņa piedāvājumā ir arī studiju programmu satura iespējama konsolidācija izcilāku rezultātu sasniegšanas vārdā:
„Es vēlos izcilību, un to mēs varam panākt ar mācībspēku kvalitāti, kurā apvienojam gan jaunības entuziasmu, gan dzīves pieredzi. Ar kursiem, ar radošumu, un galvenais mans punkts ir studiju programmu satura pārskatīšana, balstoties uz profesijai nepieciešamām prasmēm, ko nosaka gan katedras, gan studējošie, gan arī darba devēji."
Padarīt Latvijas Mūzikas akadēmiju par vadošo mūzikas augstskolu Baltijā – šis ir viens no rektora amata kandidāta Andra Vecumnieka mērķiem. Viņa redzējumā akadēmijas darbība ir jāpaplašina, piemēram, izveidojot tai filiāles Latvijas reģionos uz profesionālās izglītības kompetenču centru bāzes, arī aktivizējot izdevējdarbību un ejot vēl citos virzienos.
Andris Vecumnieks: „Latvijas kultūrtelpā Mūzikas akadēmija ir ne tikai izglītības iestāde, bet daudz kas vairāk, tas ir kultūras centrs, ietverot sevī gan zinātnisko, gan izglītības, gan mākslinieciskās darbības kapacitāti. Visā šai saistībā ir vesela virkne ideju, priekšlikumu, kā Mūzikas akadēmija varētu sevi vēl spēcīgāk pozicionēt tieši Latvijas muzikālās dzīves kontekstā."
Augstas kvalitātes starpdisciplināra izglītība – ar šādiem vārdiem savu attīstības programmu raksturo rektora amata pretendents Guntars Prānis, līdzās tam viņš kā ļoti svarīgu min arī atbalstu mūzikas zinātnei un pētniecībai:
„Tātad Mūzikas akadēmija kā starptautiskas mūzikas izglītības centrs. To panākt pirmkārt, manuprāt, var, rūpējoties par studiju programmu kvalitāti - tā ir nemitīga programmu aktualizācija, e-studiju paplašināšana, jaunu programmu veidošana kopā ar partneraugstskolām, mācībspēku intensīva tālākizglītošana, jaunu talantīgu Latvijas un starptautisku mācībspēku piesaiste. Mans tas uzstādījums būtu – ka mums ir jādarbojas tā, lai pie mums gribētu studēt."
Rektora amata kandidāts Jānis Kudiņš kā, viņaprāt, svarīgākos attīstības punktus min studiju programmu auditu un augstskolas darbības kopumā pilnveidošanu, kā arī zinātniski pētnieciskā darba aktualizāciju.
Jānis Kudiņš: „Zinātniski pētnieciskā darba aktualizācija - mans skatījums, ka tā šobrīd ir tikai pārklātajā muzikoloģijas jomā un ir sadrumstalota. Faktiski jādomā, kā citādāk strukturēt akadēmijas zinātnisko institūtu, kas šobrīd saucas zinātniskās pētniecības centrs, lai arī zinātniskā darbība blakus pietiekami pārliecinošajai mākslinieciski radošajai darbībai būtu daudz redzamāka un vienlaikus šī redzamība dotu pozitīvo publicitāti."
Ideālajam rektoram būtu jābūt sava darba plaukumā, atvērtam jaunām idejām, prātīgam, gudram, inteliģentam, bet tai pašā laikā laipnam un atvērtam cilvēkiem – tās ir tikai dažas no īpašībām, kādas Mūzikas akadēmijas studenti vēlas redzēt jaunajā rektorā.
Ikvienam interesantam šodien ir iespēja piedalīties rektora amata kandidātu publiskajā diskusijā, kas notiks Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē un kurā kandidāti izklāstīs savu redzējumu par akadēmijas attīstību un atbildēs uz jautājumiem.
Bet vēlēšanas notiks 21.jūnijā, un tad uzzināsim Satversmes sapulces lēmumu par rektora amatam vislabāko un vispiemērotāko kandidatūru.