Īpaša vieta izstādē atvēlēta starpkaru Latvijas un mūsdienu politiskajām karikatūrām. Vēl tajā var uzzināt ļoti daudz vēsturisku faktu, iepazīties ar abu laikmetu partiju aģitācijas plakātiem un vēsturiskām fotogrāfijām.
“Šai izstādei vajadzēja notikt jau labu laiciņu atpakaļ, un mēs tagad parādam to, ko esam strādājuši tajā brīdī, kad likās, ka neviens nestrādā, bet tomēr muzejs strādāja, un mums ir vēl daudz šādu pārsteigumu kabatā, vēl būs izstādes un aktivitātes, kas notiks un lēni tiks ieviestas atkarībā no šīm normām, kā mēs varam uzvesties,” atklāj Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Izstāde ir daļa no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aktivitāšu programmas “Demokrātijas (at)dzimšana”, kas veltīta Latvijas parlamenta – Satversmes sapulces – sasaukšanas simtgadei un valsts neatkarības atgūšanas 30. jubilejai.
“Vēstures muzejam bija doma šīs divas demokrātijas jubilejas aptvert vienā kopīgā skatījumā uz Latvijas demokrātijas vēsturi gadsimta garumā,” stāsta izstādes autors, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.
“Mēs ļoti apzināti kombinējam starpkaru Latvijas demokrātijas tēmas un vēsturisko materiālu ar mūsdienu Latvijas liecībām. Mēs aicinām aizdomāties cilvēkus par demokrātijas svarīgākajiem jautājumiem.”
Izstādes mērķis ir veicināt sabiedrībā dziļāku izpratni par demokrātiskajām vērtībām un parlamentāro iekārtu dažādos Latvijas Republikas vēstures posmos. Katrs no izstādes stendiem uzdod kādu ļoti būtisku jautājumu vēlētājiem, piemēram, kas ir brīvība, kādam jābūt politiķim, 100 tautas kalpus vai vienu vadoni? Visi šie jautājumi ir bijuši svarīgi gan starpkaru Latvijā, gan arī pēdējos 30 gados.
“Kas ir brīvība? Tas ir viens no fundamentālākajiem jautājumiem, un mēs to šeit tematizējam caur 1917. gadu, tā ir pirmā reize, kad Latvijas vēsturē pēc februāra revolūcijas kļuva iespējama politiskā līdzdalība praktiski visiem, kas to vēlējās. Tā ir vēsturiska matērija, bet kas ir brīvība? Šis jautājums tikpat aktuāls bija arī 1990. gadā, kad gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji piedalījās kādās politiskās manifestācijās, Trešā atmoda. Tātad šie jautājumi iet cauri laikiem, bet muzejs uz to atbild, kā jau muzejam pienākas, caur vēsturisko matēriju,” atzīmē Imants Cīrulis.
“Tie desmit jautājumi vēlētājam – viņi ir mūžīgi, mūžīgi par izvēli, un katrs cilvēks ir spiests izvēlēties, un tie, kas negrib izvēlēties, tie neiet, bet arī izvēlas. Bet, ja nopietni, tad šie 100 gadi – diskusijas ir diezgan līdzīgas, mēs esam kāpuši uz tiem pašiem grābekļiem, šo balansu starp demokrātiju un diktatūru visu laiku esam mēģinājuši izlaipot, vienreiz pārkāpjot šo robežu,” uzsver Arnis Radiņš.
“Ja labi ieskatās, pirmā demokrātija bija daudz asāka, zobaināka un brīvāka savos zīmējumos, savās karikatūrās un savās attieksmēs pret cilvēkiem.”
“Tad, kad valda vārda brīvība, tad uzplaukst arī politiskā kariķēšana. To mēs redzam 20. gados, kad Latvijā bija ļoti izplatītas politiskās karikatūras praktiski katrā lielākajā avīzē,” skaidro Imants Cīrulis. “Mēs rādām it kā šos vieglos, ironiskos materiālus, bet tie iemieso ļoti nopietnās, fundamentālās tēmas, kas saistītas ar politiku un kas mūs visus skar.
Izstāde ilgs līdz 5. jūlijam, un ar laiku to papildinās karikatūristu darbošanās uz vietas.
Ar daļu no LNVM starpkaru perioda karikatūru kolekcijas var iepazīties arī LSM.lv rakstu sērijā.
