Silvija Līce ir viena no pirmajām latviešu kino zinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā. Ilgstoši bijusi arī LZA institūta pētniece.
Radošajā biogrāfijā ierakstāmi darbi – monogrāfija "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977), līdzautorība – "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989) un citi. Silvija Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983), aktierfilmu operatoru portretu krājumu "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu" (1995).
Krājumā "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino" (1991) apkopoti Līces portretraksti par Latviešu režisoriem, portretgrāmatās par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem – "Valdemārs Zandbergs" (1987.), "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par Pēteri Grāveli, 1990), "Dokumentālā fantāzija" (par Aleksandru Poļakovu, 1992), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (1992 un 2001), "Bez Baltā nama" (1995), "Inese Galante" (1999).
Kā tulkotāja Silvija Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa "Orfejs nokāpj ellē", Tolstoja-Rozejas "Anna Kareņina", Flobēra "Bovarī kundze", Grio-Renē "Dzīve ir romāns", daudzsēriju Ficdžeralda "Ir maiga nakts" un citus klasikas meistardarbus.
“Silviju Līci raksturo zināšanas, kompetence un augstas kultūras cilvēka delikātums par katru tēmu, katru personu, katru darba uzdevumu, kura rezultātā ir kvalitāte,” uzsvēra Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.
Atvadīšanās no Silvijas Līces notiks piektdien, 4. septembrī, pulksten 15.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.
