Latvijas Kara muzejs ir viena no kultūrvietām, kas gatavojas Muzeju naktij.
Muzeja izglītojošā darba vadītājs Mārtiņš Mitenbergs stāsta: "Protams, Kara muzejs jau pēc savas tematikas ir saistīts ar pašreizējo pasaules situāciju, un mēs arī izvēlējāmies to pastiprināt šajā Muzeju naktī, atverot visas ekspozīcijas, kur mēs runājam par šīm kara sāpēm un šo vājprātu, ko nes līdzi karš. Mūsu vadmotīvs šogad ir – "Ja labie cilvēki neko nedarīs, tad ļaunums gavilēs". Un to mēs apspēlēsim dažādos veidos, rādot arī ļaunuma asnus, kas ir šie ļaunuma dzinuļi, kas liek karus sākt, un kas ir šie cilvēki, un kas Latvijas kontekstā vienmēr bijuši tie, kas provocējuši šīs nelaimes, karus, iznīcību. Mēs izmantosim arī muzeja materiālus, kas ilgus gadus bijuši glabātuvēs, mēs viņus izcelsim un parādīsim jaunā aspektā."
Ienākot Kara muzejā, pirmo varēs sastapt ''Pēdējo karotāju'' – Jāņa Vaivoda metāla lielizmēra instalāciju, kas pārvērtīsies īpaši izgaismotā tēlā. Bez maksas būs iespēja aplūkot visas ekspozīcijas.
"Mēs gribējām būt nedaudz mierīgāki, konkrēti Kara muzejs, lai ļautu cilvēkiem vienatnē izbaudīt un izzināt kara nozīmi vispār cilvēka dzīvē, jo mūsu tēmas ir ļoti sarežģītas, un varbūt Muzeju nakts nav labākais brīdis, kad nākt un skatīties un iedziļināties tekstos, fotogrāfijās, jo cilvēku ir ļoti daudz, bet katrā ziņā mēs izmantosim šo brīdi, lai dažādus Latvijas sabiedrības slāņus uzrunātu un viņiem parādītu, ka šī ir vieta, kur viņi var nākt un ikdienā arī bez maksas izzināt savu vēsturi un arī pasaules vēsturi," skaidro Mārtiņš Mitenbergs.
Šogad Muzeju naktij nav dota vienojoša tēma, tāpēc muzejiem un citām kultūrvietām ir iespēja brīvi izvēlēties, kas, viņuprāt, liekas vispiemērotākais šīsdienas aktualitātēm.
Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas pārstāve Gundega Dreiblate gan norāda: "Tas, kas ir iezīmīgs šogad, ka divi mūsu lielie muzeji nepiedalās Muzeju naktī Rīgā – Nacionālais mākslas muzejs un Medicīnas vēstures muzejs dažādu apstākļu dēļ. Bet visi pārējie, kas Rīgā bijuši, piedalās, gan valsts muzeji, gan pašvaldību, gan privātie. Principā ir raksturīgi tas, ka šie Muzeju nakts svētki ir visvairāk nozīmīgi vietās ārpus Rīgas, gan pilsētās, gan pagastos, īpaši gribu izcelt Liepāju, tas ir kas neredzēts, cik daudz Liepājā ir kultūrvietu! Un arī Tukumā. Daugavpils ārkārtīgi aktīva ir Muzeju naktī."
Uz mākslinieciski radošu gaisotni aicina Jūrmalas muzeja jaunākā filiāle – Bulduru Izstāžu nams, kur ilgus gadus dzīvoja un līdz mūža nogalei deviņdesmit gadu vecumā strādāja izcilais gleznotājs Valdis Bušs, Latvijas modernās glezniecības pārstāvis.
"Mēs tagad atrodamies Valda Buša darbnīcā, telpā, kurā Valdis Bušs gleznoja pēdējos 30 mūža gadus, un šī telpa apzināti ir saglabāta tāda pati, kā mākslinieks to atstāja Vienīgais, kas ir mainījies, mēs ik pa laikam mainām darbus, kas ir uz molbertiem," iepazīstina Bulduru Izstāžu nama izstāžu un ekspozīciju kuratore Līga Baņķiere.
Mākslinieks Valdis Bušs bijis ļoti ražīgs – viņa radošajā mantojumā saglabājies vairāk nekā 7000 gleznu un vismaz 700 akvareļu, daudz skiču un studiju.
Jūrmalas pilsētas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Guna Kalnača stāsta: "Muzeju naktī, īsti par nakti mēs viņu negribētu saukt, jo Bulduru izstāžu nams būs atvērts līdz pulksten 21, tātad būs pieejama Valda Buša darbnīca, varēsim skatīt viņa oriģinālus, redzēt, kur viņš gleznoja, skatīties viņa memoriālos priekšmetus, dažādus instrumentus, ar ko viņš strādāja, iepazīties ar darbnīcu un oriģināliem, skatīties Valda Buša vārdā nosauktā Viļakas plenēra izstādi, piedalīties šeit pagalmā dažādās spēlēs un uzdevumos, kā mēs redzam Valdi Bušu, kā mēs no dažādiem krāsainiem mozaīkas gabaliņiem spējam salikt savu ainavu tādā Buša stilistikā."
Šogad Muzeju naktī būs pastiprināti drošības pasākumi. Atsevišķos objektos – Saeimas ēkā, Rīgas pilī, Ārlietu ministrijā vai Tiesas ēkā tiks veikta drošības pārbaude pie ieejas – tāpēc lūgts sagatavot personu apliecinošus dokumentus.
Muzeju nakts programma un karte pieejama pasākuma mājaslapā.
