''Klaušinieku māja ir pabeigta un veidota maksimāli tuvu savam autentiskajam izskatam, apjoms ir tāds pats, un māja ir būvēta uz vēsturiskajiem pamatiem. Turklāt kā materiāls ir izmantots māla kleķis,'' - Turaidas muzejrezervāta speciālists pieminekļu saglabāšanas un infrastruktūras jautājumos Dainis Linmeijers izrāda pabeigto klaušinieku māju. Ēka būvēta uz oriģinālajiem 18. gadsimta nogales pamatiem un veidota tādā izskatā, kā par to liecina palikušie vēstures materiāli. Pagaidām klaušinieku mājas sienas vēl mitras, jo veidotas arī senajā būvniecības tehnikā ar māla kleķi, kuru ikviens varēs apskatīt arī nelielā sienas atsegumā, savukārt telpās ir sausu salmu smarža, jo jumts veidots no niedrēm, līdzīgi kā vēsturiskais rudzu jumts
''Kad ieraugi pabeigto klaušinieku māju, var iegūt to vēstures sajūtu,
jo no mājas bija palikusi vien ceturtdaļa no apjoma, ko nācās arī nojaukt, jo tam fragmentam nebija nekādas noturības vairs. Vizuālais un sajūtu apjoms, manuprāt, ir atgūts, restaurējot klaušinieku māju. Ēka tolaik bija neapkurināta, te svilpoja vējš, šeit bija šķūņa daļa, te atradās zirgi un rati. Izņemot to vietu, kur ir izmūrēta krāsns, tur klaušinieki gulēja,'' izrāda Linmeijers.
Turaidas muzejrezervāta zinātniskā darba speciāliste Vija Stikāne stāsta, ka līdz ar klaušinieku mājas izpēti un atjaunošanu top arī ekspozīcija, kas stāstīs par ceļu uz Latvijas valsti 19. gadsimtā. Ekspozīciju veido lielas sajūtu gleznas, digitālas programmas, animēti video materiāli un filmas, kas apmeklētājus nogādās klaušinieka ikdienā. Hronoloģiski ekspozīcija aptver laiku no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē līdz Latvijas republikas Agrārajai reformai.
''Ekspozīcijā būs trīsdaļīgs dalījums – klaušinieks, saimnieks, pilsonis. Arī šajā ēkā ir sadalītas telpas. Mēs atrodamies klaušinieku dzīvojamajā telpā. Šeit arī laikā pēc dzimtbūšanas atcelšanas apmetās zemnieki, kas devās atstrādāt zemes renti ar savu klaušu darbu, kas bija neapmaksāts šeit muižas laukos. Tie klaušinieki šeit uz salmu maišeļiem gulēja un tepat pie krāsns arī žāvēja savas drēbes. Līdzās ir telpa darbarīkiem, jo uz laukiem viņiem bija jādodas ar saviem arkliem, ecēšām,'' klāsta Stikāne.
Lai veidotu ekspozīciju norit arī pētniecības darbs, pagaidām 19. gadsimtu un klaušinieku tēmu speciālisti sauc par maz pētītu. Muzeja vēsturnieks Edgars Ceska papildina, ka ekspozīcijā plānots izrādīt arī retus un neredzētus priekšmetus no muzeja krājuma:
''Man kā pētniekam bija jaunatklājums, ka
arvien vēl ir atrodamas saglabātas zemnieku hronikas, kur saimnieks ir pierakstījis ne vien to, kādos apstākļos tolaik viņš izpircis savas mājas no muižas, bet arī visus izdevumus, laika apstākļus un politiskos notikumus.
Pierakstu datējums no 19.gadsimta 60-tajiem līdz 1918. gadam. Piemēram, vienā no šīm hronikām pat aprakstīts bads 1918. gadā – cik maksāja mārciņa rudzu, cik maksāja sviests un zirgu barība. Mums muzejā ir arī viens no šo hroniku oriģināliem.''
Klaušinieku mājas celtniecība kopumā izmaksājusi 622 tūkstošus eiro, kas segti no valsts budžeta naudas. Pastāvīgā izstāde apmeklētājiem būs pieejama tikai no nākamā gada 4. maija. Savukārt vēsturiskā ēka durvis vērs jau šī gada 19.maijā Muzeju naktī, kuras laikā arī apmeklētāji varēs tajā ielūkoties.
