"Pils šobrīd ir diezgan biezi apdzīvota, ņemot vērā to, cik daudz mantu un arī cilvēku tur ikdienā atrodas,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka.
Atbildot uz jautājumu, cik daudz tad tas ir, Knoka norāda, ka kopumā - 43% no Latvijas Nacionālā muzeja krājuma.
„Tas ir ārkārtīgi daudz, ņemot vērā šo muzeju specifiku,” piebilst direktore.
Kultūras ministrijas Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns uzsver, ka muzeju pilnīga izvākšanās nozīmētu mājvietas atrašanu, lai muzeji varētu īstenot savas funkcijas. Mājvieta nepieciešama uz laiku, kamēr notiek Rīgas pils rekonstrukcija un kamēr Pārdaugavā tiek būvēts speciāls komplekss muzeju krājuma glabāšanai.
„Šobrīd es neredzu tādas telpas, uz kurām mēs varētu pārvākties,” skeptiska ir Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekcijas krātuves vadītāja Jolanta Neimane, jo viņas pārziņā ir 800 tūkstoši krājuma vienību trijās nozarēs.
Šobrīd valsts mums piemērotas telpas nepiedāvā,” uzsver Neimane.
Savukārt teātra jomas krātuves glabātāja Andra Lazdāne stāsta, ka pārvākšanās uz kaut kādām telpām, kur var notikt visādi brīnumi, ir neprāts.
Ātrākais, kad muzeji varētu ievākties pagaidu telpās, ir nākamā gada aprīlis.
„Remontdarbi ir galvenais iemesls, kāpēc muzejiem te vairs nevajadzētu atrasties. Tāpēc notiek lielie aprēķini un scenāriju vērtēšana, kā muzejus pēc iespējas ātri un efektīvi, saimnieciski izdevīgā veidā dabūt no pils laukā,” skaidro Ilze Knoka.
Kultūras ministrija sadarbībā ar muzejiem ir izšķīrusies par scenāriju, ka visiem muzejiem jāatstāj Rīgas pils.
