Kāds muzejs ir aktīvāks, cits mazāk.
“Domājam par to, kā it īpaši kultūras jomā savu publiku, savu auditoriju nepazaudēt,” to, ka laikā, kad muzejs apmeklētājiem ir slēgts, ir jādomā par piedāvājumu, atzīst Rēzeknē esošā Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta.
Viņa uzsver: “Protams, ka tas ir pavisam citādi, kaut ko mēs noteikti mācāmies, kaut ko mēs apgūstam un acīmredzot uz to pakāpeniski strādāsim arvien vairāk, un
es domāju, ka tas paliks vairāk arī tajā ikdienā tad, kad, kā mēs sakām, atgriezīsimies normālajā dzīves ritmā.”
Aktīvi šajā laikā darbojas muzejpedagogi, piedāvājot skolēniem dažādas nodarbības virtuālajā vidē. Arī Latgales Kultūrvēstures muzejā visu februāra mēnesi ir pieejama programma “Barikādēm 30”, un Anastasija Strauta secina – programma ir pieprasīta, tas priecē.
“Arī krājuma nodaļa strādā uz to, lai popularizētu kolekcijas, lai savus apmeklētājus iepazīstinātu ar to, kas ir muzeja kolekcijās, laiku pa laikam publicējam gan no dažādām foto kolekcijām, no mākslas kolekcijām priekšmetus; tie ir gan “Facebook” mājaslapā, gan Muzeju biedrības mājaslapā, jo mēs esam arī Latvijas Muzeju biedrības biedri. Arī mūsu mākslas nodaļa ļoti aktīvi strādā, līdz šim mums ir bijušas vairākas izstādes, kur izveidoti video rullīši, un tad arī izstādi var iepazīt video,” stāsta Anastasija Strauta.
Savukārt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāve Gunta Ločmele, stāstot, kā šajā laikā sokas muzejam, atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka muzejs ir slēgts, muzeja pagalms apmeklētājiem ir atvērts, izmantojot muzeja brīvdabas teritoriju instalācijām un izstādēm. Tāpat arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja “Youtube” un “Facebook” kontos atrodami video stāsti, piemēram, stāsts par barikāžu laiku. Šādus materiālus īpaši atzinīgi novērtē skolotāji, piedāvājot skolēniem kā mācību materiālu stundās. Gunta Ločmele ir pārliecināta, ka muzejam ir svarīgi būt arī digitālajā vidē.
“Digitālie risinājumi ir labs veids, kā parādīt, ka muzejs nav tikai ieejas durvis un izstāžu zāle,
bet tā ir iespēja parādīt, ka arī bez apmeklētāju uzņemšanas muzejā notiek darbs, ir iespēja pievērst uzmanību tieši muzeja krājuma popularizēšanai, kur ikdienā apmeklētājs nemaz netiek, parādīt to muzeja speciālistu darbu, ko ikdienā apmeklētāji neredz. Daugavpilī tas pamazām attīstās un iegūst popularitāti,” skaidro Gunta Ločmele.
Šis laiks ir izaicinājums, tomēr darbs muzejā turpinās, saka Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa. Šobrīd tiek veidota viktorīna par Viļakas vēsturi, tā iedzīvotājiem būs pieejama digitālā veidā.
“Un esam izdomājuši, kā piesaistīt cilvēkus caur interneta vidi, iepazīt daļu no Viļakas novada vēstures, to esam plānojuši darīt februārī un martā, lai vismaz kaut kā piesaistītu muzejam, arī krājumam, jo izmantosim diezgan daudz no tā, līdz ar to cilvēki varēs redzēt vecās krājuma bildes. Protams, tas ir izaicinājums, kā piesaistīt auditoriju digitālajā vidē, bet citu iespēju vienkārši nav,” stāsta Rita Gruševa.
Muzejā vairāk pievēršas pētniecībai par Viļakas novada vēsturi, iepriekš tam nesot bijis tik daudz laika. Ir modernizēta Eduarda Stravnika “Putnu olu kolekcijas” ekspozīcija, tomēr neviens to vēl nav redzējis, interese gan esot liela.
