Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns Latvijas Radio pastāstīja, ka, plānojot 2018.gada budžetu, viena no ministrijas prioritātēm bija palielināt muzeja darbinieku atalgojumu. "Ja kopējais finansējums, skatoties uz lielajiem cipariem, ir 16 miljoni, tad atlīdzībai 2018.gadā ir 10 miljoni, 2017.gadā bija deviņi miljoni. Bet precēm un pakalpojumiem aizvadītajā gadā bija 5,3 miljoni, šogad ir 4,9 miljoni," viņš paskaidroja.
Garjāns uzskata, ka samazinājums nav tik kritisks, lai muzeji vairs nespētu nodrošināt, piemēram, komunālos maksājumus vai kādas citas akūti svarīgas lietas, taču tas varētu apgrūtināt muzeju darbības pamatfunkcijas. Piemēram, muzeju krājuma uzturēšanu un papildināšanu, ekspozīciju un izstāžu veidošanu.
Protams, jāņem vērā, ka muzeji finansējumu piesaista arī no citiem avotiem, un, ja tas izdodas sekmīgi, var ieguldīt arī krājuma un citu būtisku funkciju attīstībā.
Nacionālais mākslas muzejs šobrīd iepirkumiem varējis atļauties ieplānot 23 000 eiro, kas ir neliela summa, bet, kā atzīst muzeja direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova, gada griezumā šis finansējums var pieaugt, ja labi veiksies ar pašu ieņēmumiem un izdosies piesaistīt līdzekļus vēl no kādiem avotiem.
Pērn un aizpērn, piemēram, labs atbalsts bijis KM projektu konkursā iegūtais finansējums.
"Šāds formāts ir pieejams kopš 2016.gada, kad mēs varējām iegādāties divus mākslas darbus, un 2017.gadā šī projektu konkursa ietvarā mēs iegādājāmies piecus mākslas darbus," pastāstīja Derkusova. "Ja šī konkursa formāts turpināsies, protams, arī 2018.gadā Nacionālais mākslas muzejs būs gatavs piedalīties. Muzeja darbinieki visu laiku seko norisēm aktuālajā mākslā un veido „gaidīšanas” sarakstus. Tad, izejot no mūsu prioritātēm, šo mākslas darbus mēģinām pakāpeniski nopirkt”.
2016.gadā par projektu konkursā iegūto summu mākslas muzejs iegādājās Lara Strunkes un Ojāra Ābola gleznas, bet pērn iepirkti galvenokārt laikmetīgās mākslas darbi.
Arī Rundāles pils muzejs līdzekļus piesaista no dažādiem avotiem, un kā allaž, arī šogad tam ir lieli plāni.
Pērn valdības piešķirtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļāvis veikt apjomīgu priekšdarbus, lai šī gada maijā varētu atvērt baznīcu mākslas ekspozīciju, kur viens no galvenajiem eksponātiem būs Zemītes baznīcas altāris, atjaunots par KM piešķirto finansējumu.
Šogad plānots arī pabeigt tā saukto muzeju muzejā, pastāstīja Rundāles pils muzeja pārstāve Ruta Bemberga.
"Neskatoties uz to, ka muzejam nav piešķirti atsevišķi līdzekļi Latvijas simtgades aktivitāšu ietvaros, šogad par budžeta līdzekļiem tiks pabeigta dekoratīvās mākslas ekspozīcijas „No gotikas līdz jūgendstilam” iekārtošana ar pēdējo divu telpu atvēršanu," pauda Bemberga. "Tādējādi muzejs Latvijai simtgadē dāvinās vēl vienu muzeju, kurā būs apskatāmi vēsturiskie mākslas stili no 15.gadsimta līdz 1.Pasaules karam, to attīstības pamatlīnijas Rietumeiropā un izpausmes Latvijā”.
Bet Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros ar Eiropas finansējumu šogad notiks vērienīgi izveidošanas darbi Rietumu puses ābeļdārzā, kurā augs 19. un 20.gadsimta augļu koku un ogulāju šķirnes, saglabājušās seno muižu un zemnieku dārzos.
Rundāles pils muzejs ir arī viens no Kultūras ministrijas padotībā esošajiem muzejiem, kopumā to ir astoņi, arī nacionālie muzeji.
