Kultūras ziņas

Sācies sarunu festivāls «Lampa»

Kultūras ziņas

«Kilograms kultūras» vasaras kultūrliste

Reģionālo muzeju saiets Ziedoņa muzejā

Muzejnieki: Jāatrod neordināri veidi apmeklētāju piesaistīšanai

Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos šodien pulcējās ap 50 muzeju vadītāju un pētnieku no dažādiem Latvijas reģionālajiem muzejiem. Viens no viņu kopā sanākšanas mērķiem bija vēlme rast aizvien neordinārākus veidus, kā piesaistīt apmeklētājus.

Otrā reģionālo muzeju simpozija dalībnieku pulks ir kupls. Ņemot vērā, ka Latvijā kopumā ir 107 dažādas nozīmes un saimnieciskās piederības muzeju, bet lielākais muzeju skaits – 76 darbojas pašvaldību pakļautībā, lielākā daļa muzeju ir pārstāvēti. Kopējais iespaids par muzejiem ārpus Rīgas varētu būt raksturojams kā optimistiski stabils, bet bez liekas greznības.

''Man liekas, pozitīvi ir tas, ka mazā muzejā var izdarīt daudz, ja ir entuziasms un degsme to darīt. Lielākais atbalsts ir lieliska komanda, pašam degsme un iedvesma darboties, ka patīk tad darbi raidīsies, ja nepatīk – neraisīsies. Galvenais ir spēcīgi cilvēki,'' saka Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa.

Divas dāmas ir gandrīz visa Ķekavas novadpētniecības muzeja komanda. Trešais darbinieks palicis uzraudzīt muzeju. Par pašvaldības finansējumu ķekavnieces nesūdzas – 8000 eiro ik gadu jaunu ekspozīciju veidošanai neesot daudz, bet vairāk nemaz nespētu apgūt. Ja būtu vadītājas spēkos, Ināra Rumbina savu komandu paplašinātu:

''Bieži vien ir tā, ka muzejā cilvēki dara visu - taisa ekspozīciju, vāc krājumu, to glabā un tanī paša laikā strādā ar presi, strādā ar sociāliem tīkliem, mazajiem muzejiem tā ir diezgan liela [rosība].''

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja Una Sedleniece: ''Nu, resursu trūkums... Bet patiesībā es vēroju procesus muzejos kopš 1992. gada.

Sūdzēšanās par resursu, īpaši naudas trūkumu, ir gājusi mazumā. Šobrīd vairāk tiek runāts par idejām un to, ko labi muzeji varētu ienest sabiedrībā.''

Vienmēr aktuāls jautājums muzejnieku vidē ir - kā piesaistīt apmeklētājus. Statistikas dati par pērno gadu iepriecina. Interese par pašvaldību muzejiem augusi vairāk nekā par 78 tūkstošiem, sasniedzot gandrīz 1,3 miljonus apmeklētāju. Ārpus Rīgas apmeklētākie muzeji pagājušajā gadā bija Bauskas pils muzejs, Ventspils muzeja Piejūras brīvdabas muzejs un Cēsu vēstures un mākslas muzejs.

''Apmeklētajiem noteikti vajag kādas aktivitātes, neviens vairs nenāk klausīties muzeja darbinieka stāstījumu. Vajag kādas aktivitātes. Mēs ar tiem skolēniem [strādājam], vairāk priekš viņiem taisām, nākotnē jādomā, kā piesaistīt ģimenes ar bērniem, pieaugušos,'' saka Rumbina.

Interesanti, ka aktivitāte un atbilstība laikmetam nenozīmē, ka tām jābūt dārgām un modernām tehnoloģijām. Vadims no Preiļu vēstures muzeja pēc pirmās pusstundas Ziedoņa muzejā jūtas iedvesmots un tomēr aicina ''šajā digitālajā pasaulē meklēt veidus, kā aicināt apmeklētājus, un neaizmirst, kā strādāt ar savu prātu, emocijām un sajūtām un atstāt tehnoloģijas malā.''

Una Sedleniece: ''Tehnoloģijas noteikti ir viens no līdzekļiem, kā komunicēt muzeja saturu. Tas tā noteikti arī būs, ieteicams tās drosmīgi izmantot, taču tas nav obligāts nosacījums sekmīgam muzeja darbam. Raiņa muzejs Tadenavā ir šāds piemērs, ir vēl diezgan daudzi labi piemēri, bet es negribētu noniecināt tehnoloģijas - ir jāprot tās izmantot.''

Muzeoloģijas eksperte arī pārliecināta, ka Latvijas muzeji sen pārdzīvojuši laikus, kad pēc padoma jāraugās pāri valsts robežām. Tieši otrādi – ne mazums Latvijas muzeju esot paraugs ārvalstu vēstures glabātavām.

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti