Mūža stipendijas laureāte medņeviete Silvija Babāne dziesmai latgaliešu valodā veltījusi teju 30 gadus

Par mūža ieguldījumu savas pārstāvētās nozares attīstībā pagājušā gada nogalē Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendiju 16 izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem. Mūža stipendiju saņems arī Viļakas novada Medņevas pagasta etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja Silvija Babāne, kura dziesmai latgaliešu valodā ir veltījusi gandrīz 30 gadus. 

Mūža stipendijas laureāte medņeviete Silvija Babāne dziesmai latgaliešu valodā veltījusi teju 30 gadusIveta Čigāne

    “Man mamma vairāk Dieva dziesmas dziedāja. Arī māsa ļoti skaisti dziedāja. Vakaros, kad mamma vai nu auda, adīja, vai ko citu darīja, vienmēr skanēja dziesma. Es klausījos, kā viņa dzied. Man tas arī patika. Tad, kad tika nodibināts Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, tajā sāka dziedāt manas divas krustmātes. Viena no viņām teica, ja viņa aiziešot, man būs jāiet dziedāt viņas vietā,” tā par savu ceļu uz Medņevas pagasta etnogrāfisko ansambli stāsta Silvija Babāne. Viņu gan tuvākā, gan tālākā apkaimē pazīst ne tikai kā čaklu saimnieci, bet arī kā stipro un skanīgo Medņevas etnogrāfiskā ansambļa balsi. Medņevas sievu ansamblis ikdienā saglabā un lieto latgaliešu valodu, popularizē latgaliešu tradīcijas, senču mantotās dziesmu melodijas un vārdus.

    Babāne uzsver, ka īpašu vietu ansambļa repertuārā ieņem garīgo dziesmu un psalmu dziedājumi. Psalmu dziedāšana gan pagasta centrā, gan kādā no ciematiem, kur vēl palikuši iedzīvotāji, notiek ik rudeni veļu laikā, kad ar Dieva dziesmām tiek pieminēti aizsaulē aizgājušie.

    Mēs vēl arī pieturamies pie tā, ka mēs dziedam par ciema mirušajiem. Sarunājam, kurā ciema mājā sanākam, un dziedam. Manā dzimtajā ciemā Medņevā vairs nav kam dziedāt, tad mēs par Medņevas un Loduma ciema mirušajiem dziedam psalmus.

    “Tas ir no ļoti seniem laikiem. Tā mamma darīja, un es mammai līdzi gāju bērnībā un jaunībā. Man nepatika psalmus dziedāt, jo tur ir divas stundas un pat vairāk, ja skaita rožu kroni. Tad es gaidīju, kad ātrāk viss beigsies. Taču, kad sāku dziedāt pati, tad jau izlikās, ka tās divas stundas paskrēja kā dažas minūtes. Ja tu pats dziedi, tas ir savādāk,” stāsta Babāne.

    Ne mazāk svarīgi pagastā ir Maija dziedājumi, kad ticīgie pulcējas pie krucifiksiem un par godu Jaunavai Marijai dzied garīgās dziesmas. Etnogrāfiskā ansambļa sievas uztur arī šo seno tradīciju.

    “Maija dziedājumi ir kas īpašs. Mums ir krusts netālu no mājām Loduma ciemā. Te jau krustu ir daudz, gandrīz vai katrā ciemā ir, bet nav, kas dzied. Ciemi ir tukši. Turpat Medņevā, kur es esmu dzimusi un augusi, krusts ir, bet nav, kam dziedāt. Viens iedzīvotājs palicis no 34 sētām, kas kādreiz bija. Mēs braucam arī uz citiem ciemiem un krustus neatstājam vientulībā. Dziedam pārsvarā Marijas dziesmas, svētās dziesmas no grāmatas,” stāsta Babāne.

    Medņevas entogrāfiskā ansambļa dziedātāja Silvija Babāne kolektīvā dzied jau gandrīz 30 gadus. Kā atzīmē ansambļa vadītāja Skaidrīte Šaicāne, katra ansambļa dalībniece ir vērtīga ne tikai ar savu balsi, bet arī ar uzkrāto vietējo tradīciju bagāžu.

    “Mūsu ansamblī nav nevienai tādas balss kā Silvijai Babānei. Arī dziedot Maija dziedājumus, kad ieskanas viņas balss, skudriņas pār kauliem skrien. Silvija ir pelnījusi viņai piešķirto mūža stipendiju, un tas patiešām ir liels gan viņas darba, gan visa kolektīva novērtējums. Es domāju, ka visi Medņevā zina, - ja nebūtu Silvijas, ne dziesmas, ne psalmi tā neskanētu,” uzsver ansambļa vadītāja.

    Pērn Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendijas 16 no pieteiktajiem 82 pretendentiem, tostarp arī Viļakas novada Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājai Silvijai Babānei. Mūža stipendija, kas ir 170 eiro mēnesī, 2006. gadā tika piešķirta arī ansambļa pirmajai vadītājai Natālijai Smuškai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti