Kā pirmais - stāsts par arhaismiem latviešu valodā.
"Izdevums sākas ar klasiku, un tā ir izcelšanās teika par mušu. Tajā jau parādās Latvijas novadu runas atšķirības, un tad mēs dažus tekstus varam paklausīties. Kauguru izloksnes paraugu ir ierunājusi Rasma Grīsle, latviešu valodas kopēja, kura labi zināja dzimto izloksni. Viņas īsajā gabaliņā parādās darbības vārda forma „supīns”. Tas ir kas tāds, kas latīņu valodā bija kādreiz, un arī citās indoeiropiešu valodās, un tas izpaužas tādā veidā, ka aiz kustības vai virzības darbības vārda saka nevis nenoteiksmi, bet tādu īpatnēju, vecu formu, un tā skan tā: „aicināš mūsu pērtos”, tātad nevis „pērties”, bet „pērtos”, un tas ir tas supīns, kaut kas tik arhaisks latviešu valodā, ko nav pat lietuviešu valoda noturējusi. Kaut vienmēr, kad abas baltu valodas salīdzina pētnieki, vienmēr uzsver leišu valodas arhaisko dabu, bet mums arī viss kaut kas ir, un, protams, ka mūsu teksti parāda arī šādas pērles," stāsta Lidija Leikuma.
