Kultūras rondo

Liepājas muzejā skatāma vērienīga gleznotāja Jāņa Tīdemaņa darbu izstāde

Kultūras rondo

Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā top grāmata un izstāde

Mēs noteikti uzvarēsim! Saruna ar Līnu Meļņiku un viņas mammu no Viņņicas Ukrainā

Mums nav citas zemes, mēs uzvarēsim. Saruna ar tulkotāju Līnu Meļņiku un viņas mammu no Vinnicas Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima 3. martā pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kas tostarp paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likumu atbalstīja 84 deputāti. Šo likumu gaidīja arī Līna Meļņika un viņas mamma, kuras ieradās Rīgā no Vinnicas Ukrainā.

"Pats svarīgākais vārds šobrīd ir "miers", "mierīgas debesis virs Ukrainas". Un "paldies"," atzīst gan Līna, gan viņas mamma Ņina.

Tulkotāja, psiholoģe un žurnāliste Līna Meļņika pirms vairākiem gadiem sāka mācīties latviešu valodu, tulkojusi ukraiņu valodā Jāņa Akuratera "Degošos salu", Noras Ikstenas "Mātes pienu", "Dzīves svinēšanu" un "Amor fuo", Māras Zālītes "Piecus pirkstus".

Ņina nedomā, ka notiekošais Ukrainā ātri beigsies, bet Ukrainas cilvēki ir ļoti mobilizējušies.

"Bet grūti pateikt, kā tas var atrisināties. Nezinu, vai tāds agresors, kurš neredz robežas... kā viņu apturēt," vērtē Ņina.

Viņa arī atzīmēja, ka padomju laikā Krievija, Ukraina un Baltkrievija bijušas brāļu tautas, bet tagad Krievija un Baltkrievija cīnās pret Ukrainu. "Tas ir līdz asarām skumji," bilst Ņina.

"Mēs esam mierīga valsts, mēs nevienam neesam uzbrukuši, mēs dzīvojām mierā ar saviem kaimiņiem līdz šiem uzbrukumiem. Mēs audzējām graudus, kā tas redzams mūsu karogā, un mūsu ģerbonī ir vārds brīvība. Es gan neesmu politikas un militārais eksperts, kurš varētu paredzēt, kā tas varētu beigties, bet mēs aizstāvam savu tēvu zemi, zemi, kur apglabāti mūsu senči, un zemi, kur dzīvos mūsu mazbērni. Mums nav citas zemes un citas valsts. Visi ir ļoti mobilizējušies, gan tie, kas aizbrauca, gan tie, kas palika. Es domāju, ka mēs noteikti uzvarēsim!" uzskata Līna.

"Kad sākās karš, bija gaisa trauksme četros naktī, ka jādodas uz patvertni, kur sēdējām līdz deviņiem rītā.

Tad atgriezāmies mājās, tad atkal uz patvertni, tā visu laiku: apmēram uz stundu, divām atnākam mājās, tad atkal atpakaļ," stāsta Ņina. "Virs mājas mēs redzējām raķeti un Ukrainas ziņas stāsta, ka tur bombardē, uzspridzina militārās noliktavas. Netālu no Vinnicas, kur dzīvojam, uzsprāga eļļas rūpnīca. Tas bija briesmīgi."

Viņa arī atklāj, ka jau iepriekš bija sagatavota tā dēvētā izdzīvošanas mugursoma, kurā ir pats nepieciešamākais. "Taisni no pagraba mēs aizbraucām," turpina Ņina.

Līna stāsta, ka sākumā nav domājusi aizbraukt no Ukrainas uz kādu citu valsti. Viņa gribēja pievienoties civilās aizsardzības vienībām, gāja uz mācībām, izgāja vienu posmu, pieteicās nākamajam un tad saslima ar Covid-19. Izveseļojās, bet uz mācībām vairs nepaspēja.

"Pirms dažām dienām, kad sākās, es pat negribu teikt, kad sākās karš, kad sākās šis plaša mēroga iebrukums, jo karš sākās 2014. gadā, mēs bijām ar mammu pie ārstiem, jo viņai pēc Covid-19 pārslimošanas bija slikti ar sirdi," atklāj Līna.

"Lēmums aizbraukt bija grūts," neslēpj Līna, jo viņa ir gribējusi palikt un cīnīties, bet redzējusi, ka mammai labāk ir doties prom. Līna ir pateicīga latviešiem, kas no Polijas robežas palīdzēja nokļūt Rīgā.

"Te ir kā sapnī. Pirmajās dienās bijām tik ļoti saspringtas, pat uz ātrās palīdzības sirēnām reaģējām. Tās bija tās šausmas, kas iekšā," sajūtas Latvijā raksturo Ņina. "Tikai tagad pēc pāris dienām sākam saprast, ka šeit esam drošībā."

Līna arī stāsta par nebūt ne jaunajiem smadzeņu skalošanas mehānismiem, ko izmanto Putina Krievija: "Šeit ir vairāki psiholoģiski fenomeni. Viens no tiem ir, ka vienmēr vieglāk nogalināt tad, kad tavā priekšā nav kāds konkrēts cilvēks vārdā Vasja vai Katja, kas ir tāds pats ka es.

Pirmais fenomens ir cilvēciskās būtības izdzēšana, tas ir – cilvēku pārvērš par lietu, es nenogalinu Katju vai Vasju, es nogalinu fašisti, es nogalinu "banderovku".

Tad tas smadzeņu līmenī ir vieglāk, ir vieglāk šo ideju pieņemt, ir vieglāk pieņemt, ka es neesmu slepkava, es daru darbu – un pareizu darbu!"

"Ir vēl jēdziens, kas tika novērots fašistiskajā Vācijā un tagad to novēro Krievijā. Tas ir "Overtona logs" – smadzeņu skalošanas tehnoloģija, kad no sākuma piedāvā pilnīgi nepieņemamu ideju un tā sāk pakāpeniski iesakņoties cilvēku prātos kā pieņemama," turpina Līna.

No sākuma par to vienkārši runā, cilvēki vēl to nepieņem, bet vēlāk soli pa solim šo ideju cilvēki sāk pieņemt kā dabisku. "Overtona logu" apraksta, piemēram, attiecībā uz kanibālismu. 

"Un šī propaganda, kura līst, kura vairākus gadus lija no Krievijas kanāliem, kuri "izdzēsa visu cilvēcisko", kuri runāja, ka tur nogalina, ka tur ir fašisti. Un tagad daudzi mani kolēģi no Krievijas, kuri vienmēr skaidri formulēja savu pozīciju, ka viņi ir Ukrainas pusē, viņi neteica, ka, lūk, sadosimies rokās, lai nestu mieru. Viņi skaidri sauca lietas īstajos  vārdos – mēs viņus nogalinām, tas nav pareizi. Tagad viņi pat riskē diktatoriskā valstī," atzīst Līna.

"Es saprotu, tas ir bīstami, ka viņi pilnīgi atklāti par to raksta "Facebook". Un komentāros, kas parādās pie viņu ierakstiem, es mēģinu loģiski ar cilvēkiem runāt: "Redziet, kā tā var būt, ka jūs mūs bombardējat, virs mūsu mājām lido raķetes, mūsu bērni sēž pagrabos, bet jūs saucat mūs par fašistiem. Kur šeit ir loģika?" Jā, es sapratu, ka tur nav iespējams atrast dzirdīgas ausis."

KONTEKSTS:

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.

Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2.martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā. 

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti