Muktupāvela plāno veidot kopīgu LKA, LMA un JVLMA doktorantūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jaunievēlētā rektore Rūta Muktupāvela plāno veidot kopīgu doktorantūru ar pārējām divām mākslas augstskolām – Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA).

Rektore Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” apliecināja, ka LKA kurss un virziens nemainīsies, taču izmaiņas skars programmas – tās tiks konkretizētas.

„Mēs plānojam veidot trīs konkrētākas programmas vienas programmas „Mākslas” vietā – tās būtu kultūras studijas, starpkultūru komunikācija un teātra un audiovizuālās mākslas studiju programma,” plānotās izmaiņas pavēstīja Muktupāvela.

Vaicāta par sadarbību ar pārējām divām mākslas augstskolām, jaunievēlētā rektore sacīja, ka sadarbību redz divos virzienos.

Viens no tiem ir veidot kopīgus zinātniskos projektus, pretendējot uz Eiropas fondu finansējumu un piedaloties Latvijas Zinātnes padomes konkursos.

Savukārt otrs virziens ir veidot kopīgu doktorantūru.  

Visu triju augstskolu doktoranti varētu apgūt viņiem nepieciešamos priekšmetus ļoti augstā līmenī, ko piedāvātu pieredzējuši pasniedzēji. Vienojoties uz līguma pamata, varētu šo doktorantūras skolu dibināt,” pavēstīja Muktupāvela.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa uzsvēra, ka augstskolām ir jātuvinās un jādomā, kā LKA varētu ciešāk sadarboties ar LMA un JVLMA, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).

Lai gan krīzes iespaidā savulaik apspriesta arī ideja visas trīs mākslas augstskolas apvienot vai pat padarīt par Latvijas Universitātes struktūrvienībām, Kiopa uzsvēra, ka augstskolas ir autonomas, un ministrija no savas puses var tikai aicināt ciešāk sadarboties un konsolidēt spēkus. Pēc viņas domām, katra akadēmija ir spēcīga vienība, tādēļ viņa redz jēgu to ciešākai sadarbībai RTU un Latvijas Universitāti (LU).

Arī Muktupāvela piekrita, ka katras akadēmijas darbības virzieni ir pārāk atšķirīgi.

Raidījumā diskutēja arī par nepieciešamību sabalansēt akadēmiskās zināšanas ar profesionālām iemaņām.

Režisore Krista Burāne norādīja, ka cilvēki ir dažādi – ir tādi, kam vairāk vajag akadēmiskas zināšanas, bet citiem interesē vairāk prakses. Taču raidījuma viesi bija vienisprātis, ka jebkuram profesionālim vajadzīgi stingri pamati, bet Kiopa norādīja, ka tik mazā valstī kā Latvija ir aplami nodalīt akadēmiskas zināšanas no profesionālām iemaņām. Arī līdzšinējais LKA rektors Jānis Siliņš uzsvēra, ka jauns cilvēks, tikko beidzis augstskolu, nevar kļūt par profesionāli, ir jāiegūst pieredze.

Gan Siliņš, gan Muktupāvela uzskata par mītu, ka režisoros un aktieros ir pārprodukcija.

No [LKA] absolventiem bezdarbniekos pirmajā gadā [pēc augstskolas beigšanas] bez darba ir tikai 6,8%. Tā ir mitoloģija [ka ir pārprodukcija]. Viņi pārsvarā strādā saskaņā ar savu iegūto specialitāti, gandrīz vai tieši. Par to runā skaitļi,” sacīja Muktupāvela.

Jau vēstīts, ka marta beigās par LKA rektori Satversmes sapulcē ievēlēta Rūta Muktupāvela. Viņa vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" skatieties šeit!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti