Kultūras Rondo

Apcerīgi intelektuāla un futūristiska saruna ar aktieri Gundaru Āboliņu

Kultūras Rondo

Elmārs Seņkovs Liepājas teātrī iestudējis asiņainu trilleri "Šekspīrs"

Monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija” - skatījums uz kultūru mijiedarbes ainu Latvijā

Monogrāfija «Latvija: kultūru migrācija» – apjomīgs pētījums par dažādu kultūru mijiedarbi

Kultūras migrācijas jēdziens, veidi un secinājumi par dažādu kultūru mijiedarbi, kopš Latvijas teritorijā ieradušies pirmie iedzīvotāji, aplūkoti kolektīvajā monogrāfijā “Latvija: kultūru migrācija”.

"Šis ir pirmais pētījums, kurā vienā veselumā savienotas četras dažādas nozares – filozofija, valodniecība, vēsture un māksla," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst filozofs Māris Kūlis. "Ir bijuši atsevišķi pētījumi par dažādām kultūras izpausmēm, dažādu kultūru ietekmi, ir bijuši pētījumi par šaurām tēmām."

Starpnozaru pētījums, kolektīvā monogrāfija "Latvija: kultūru migrācija” ir pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā.

Grāmatas ievadā "Kultūra un migrāciju Latvijā: dalībnieki, ceļi un dinamika" filoloģijas doktore, izdevuma atbildīgā redaktore Anita Rožkalne analizē, kas ietekmējis kultūru migrāciju,

"Mēs vienmēr sakām – latviešu kultūra, mēs esam latvieši, latviešu nācija. Tikai retu reizi padomājam par to, ka latviešu nācija, mūsu asiņu kokteilis ir daudzu citu tautu sajaukums dažādās proporcijās, kas nācis no dažādiem laikmetiem, no vissenākajiem, kopš esam Latvijas teritorijā ieradušies. Līdzīgi kā šis asiņu kokteilis,

arī mūsu kultūra veidojusies no visa, kas Latvijā ir ienācis jebkādos veidos, sākotnēji ar cilvēku migrāciju, tad tehnoloģijām attīstoties un paplašinoties transporta iespējām, kultūru migrācija notiek nemitīgi," skaidro Anita Rožkalne.

Rožkalne norāda, ka mijiedarbe notiek nemitīgi un, radot jaunus darbus, ienāk citu tautu attiecīgās kultūras izpausme kā netieši iespaidi vai kā tieši citāti. Tas notiek nepārtraukti, no seniem laikiem un līdz mūsdienām.

"Grāmatas vērtība ir tā, ka katrai no nozarēm, kas aplūkojošas kultūru migrāciju, ir citāda pieeja, kā uz to palūkoties," skaidro Rožkalne.

"Valodnieki izvēlējās četru debespušu principu, jo tā ir vieglāk konstatēt tīri ģeogrāfiski, no kurām kaimiņvalstīm ir ienākusi valodu migrācija. Vēsturnieki izvēlējās detalizētu atsevišķu materiālas kultūras izpausmes faktu tuvplānus, jo tie ilustrē ātrāk, nekā būtu iespējams visaptveroši. Filozofi arī lielā mērā izvēlējās debespušu principu. Savukārt par mākslām autoriem bija dots uzdevums veidot visaptverošu pārskatu hronoloģiski no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kur tuvplānus var veidot nākamie pētnieki."

Rožkalne uzskata, ka, pateicoties autoru prasmei, valodas un terminoloģijas ziņā grāmata ir uzrakstīta ļoti pieejamā valodā. Arī faktu materiāls ir tāds, kas jebkuram cilvēkam, kurš interesējas par kultūru, var dot impulsus tālākām skatījumam.

 "Ko darīt ar grāmatu, kurai ir 800 lappuses? Tas nav trilleris, ko palasīt vakarā. Bet

tēmu loks plašs, šķiriet vaļā, paskatieties satura rādītājā, kas tajā dienā šķiet interesants, un uz priekšu," iesaka Māris Kūlis.

Pētījums “Latvija: kultūru migrācija” tapis četru gadu laikā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, to izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti