Koncerta tiešraide pulksten 18.00 būs klausāma LR3 ēterā, bet skatāma – sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Koncerta ierakstu pulksten 21.05 varēs vērot LTV1.
Latvijas Radio 3 “Klasika” ēterā darbu sāka 1996. gada 1. janvārī ar četru stundu programmu vakarā. Radio arhīvā līdz šodienai nav saglabājies tās dienas ētera ieraksts. Taču atrodama muzikālā programma citos Latvijas Radio kanālos, kur darbojās mūzikas redakcija. Un tieši tā saucama par Latvijas Radio 3 pirmsākumu, stāsta kanāla direktore Gunda Vaivode.
Vaivode atzīmē: “Pati “Klasikas” dzimšana nebija nemaz tik vienkārša. Tā nāca ar zināmiem sarežģījumiem un pirmsvēsturi, jo mūzikas redakcijas raidījumi pirms tam tika mazliet tā kā mētāti pa dažādām programmām un īsti nebija savas vietas, savas frekvences. Sāka nākt tik daudz materiālu no ārzemēm, no ''Eiroradio'', un mums vienkārši nebija vietas, kur to visu likt lietā. Līdz ar to nepieciešamību dot klausītājiem kvalitatīvu mūziku atsevišķā platformā bija vitāli svarīga.
Tāpēc 1995. gada decembrī ar Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu “Klasika” tiek izveidota un tai tiek piešķirta atsevišķa frekvence.”
Šajā dienā pirms 25 gadiem Latvijas Radio Mūzikas redakcijas personības, kuras arvien darbojas “Klasikas” kanālā, klausītājiem piedāvāja tādas kompozīcijas kā Mocarta divertismentu “Muzikāls joks”, arī latviešu komponistu Imanta Zemzara, Paula Dambja, Uģa Prauliņa un Raimonda Paula skaņdarbus.
LR3 galvenā redaktore Inga Saksone atzīst, ka “Klasikas” pirmā diena patlaban tās veidotājiem ir ''kā miglā tīta''. Viņa gan atminas, ka pašiem redaktoriem runāšana ēterā tolaik bijis izaicinājums, jo šo darbu radio iepriekš darīja tikai diktori.
Saksone stāsta: “Pirmais drosmīgais solis, ka visi redaktori pamazām sāka iet dzīvajā ēterā, tagad to darām brīvāk. Tolaik vēl arī nebija saskares ar klausītāju. Taču es atceros pirmo sestdienas rīta pārraidi “Atspere”, kuru mēs uzsākām kopā ar Orestu Silabriedi, un tā bija pirmā reize, kad mēs sākām tikties ar klausītājiem dzīvajā ēterā, aicinājām viņus zvanīt. Un tad bija tāda sajūta – vai kāds klausās, vai kāds piezvanīs, vai būs pieklājīgs ēterā un vai mēs varēsim tikt galā ar šiem klausītājiem...”
Runājot par Latvijas Radio 3 misiju, Inga Saksone secina, ka aizvadītā gada pandēmijas kontekstā būtisks šī kanāla uzdevums ir līdzsvarot –
“līdzsvarot visu to, kas notiek apkārt, to, kas negācijām piepildīts gāžas pāri.
Ir vajadzīgs tas pretspēks, un mēs piedāvājam nirt dziļāk, nepadoties ikdienas lietām, tikties ar viediem cilvēkiem, uzzināt dažādas interesantas idejas un klausīties ļoti labu mūziku, kas harmozinē ikkatru cilvēku jau tāpat un, ja vēl ir iespēja uzzināt arī kaut ko kontekstā, tad, manuprāt, tas var mainīt dzīves sajūtu, ikdienas sajūtu,” skaidro Saksone.
Gunda Vaivode papildina, ka radio ir medijs, kurš strādā neredzamam klausītājam un koncertus ēterā arī šajā ierobežojumu laikā iespējams dzirdēt, atrodoties jebkurā vietā. Taču, situācijai ieilgstot, arī “Klasikā” var parādīties dīkstāves sekas.
Vaivode uzsver: “Mēs esam runājuši arī ar mūsu pašu lielajām operas zvaigznēm un tiem solistiem, māksliniekiem, kas uzstājas pasaulē. Un šī dīkstāve, – tas ir diezgan katastrofāli, ka tu nevari saņemt enerģētiku no klausītāja, kas māksliniekam ir dienišķā maize, lai viņš spētu no jauna atkal kaut ko dot. Es ceru, ka drīz viss atgriezīsies ierastajā ritmā. Radio uzdevumi, no vienas puses, savā veidā ir pat paplašinājušies, jo, līdzko sākās pandēmija, tā mēs katru pirmdienu rīkojām koncertus “Viens pats studijā”. Tomēr, neskatoties uz to, es ļoti ceru uz šo atgriezenisko saiti, kuru mākslinieki drīz varēs saņemt, lai neciestu profesionālais līmenis, jo šī dīkstāve to varētu ietekmēt. To ļoti, ļoti negribētos."
