Jau kopš 1955.gada estrāde ir bijusi Dziesmu un deju svētku koncertu un mēģinājumu norises vieta un ir faktiski neaizstājama svētku norisē, Dziesmu un deju svētku dalībnieki to dēvē par tradīcijas svētvietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek estrādē, no sabiedrības puses ir īpaši pieprasīti.
Estrāde būvēta 1955.gadā un laika gaitā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu norises vietu. Tādējādi, ņemot vērā savu funkciju, estrāde ir uzskatāma par nozīmīgu nacionālās kultūras objektu visas valsts mērogā.
Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts, un tie notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.
Kā telefonintervijā Latvijas Radio ziņu dienestam norādīja LNKC direktore Signe Pujāte, statuss neietekmēs iepirkumu procesu, bet būs ļoti būtisks laikā, kad tiek uzsākti būvdarbi.
"Svētku rīkotājs vēlas šobrīd uzsvērt un aicina apzināties situācijas nopietnību, jo Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pirmā kārta ir jāpabeidz līdz 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem," norāda Pujāte
Nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Saskaņā ar Būvniecības likumu, šāds statuss tiesvedību gadījumā ļauj nepārtraukt būvniecības darbus.
Šāda statusa noteikšanu estrādes teritorijai ir ierosinājusi Kultūras ministrija un LNKC, atbalstījusi Dziesmu un deju svētku padome, kā arī Rīgas dome.
Jau vēstīts, ka 5.janvārī tika prezentēts Mežaparka Lielās estrādes pirmā posma būvprojekts, ko paredzēts realizēt līdz 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, un Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) pauda bažas, ka, ja estrādei netiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, būvnieki var bremzēt pārbūves procesu ar pārsūdzībām.
Vēlāk šīs bažas apstiprinājās, jo tika saņemtas divas sūdzības, un Rīgas dome pagarināja būvnieku pieteikšanos Mežaparka estrādes pārbūves pirmā posma būvdarbiem.
