Pirms vairāk nekā desmit gadiem VKKF finansējumu veidoja iezīmēta daļa no akcīzes nodokļa. Jaunā valdība ir apņēmusies izvērtēt VKKF finansēšanas modeli un KM pašlaik izstrādā priekšlikumus.
Melbārde raidījumā pauda viedokli, ka vispirms ir vērts izvērtēt iepriekšējo finansēšanas modeli – fonda finansējums ir iezīmēta daļa no akcīzes nodokļa -, jo tas ir darbojies veiksmīgi un arī starptautiski atzīts par labu. Pret šo ierosinājumu gan iebilstot Finanšu ministrija, kas to uzskata par neelastīgu finanšu instrumentu.
Viens nav cīnītājs, un tas ir politiskās gribas jautājums. Svarīgi pārliecināt politiskos spēkus koalīcijā un arī opozīcijā. Ir jātiekas ar visām frakcijām un jārunā ar Saeimas deputātiem,” uzsvēra Melbārde, piebilstot, ka viens no argumentiem cīņā par šo finansēšanas modeli varētu būt Igaunijas pozitīvais piemērs.
„Mēs esam starp stagnācijas un konservatīvo modeli.. Svarīgi, lai ir tāds finansēšanas modelis, kas dod iespēju piešķirt finansējumu trīs gadu griezumā. Tad faktiski mēs runājam par optimālo situāciju, ka Kultūrkapitāla fondam ir desmit miljonu latu gadā,” pavēstīja kultūras ministre.
Vienlaikus viņa pieļāva arī citu finansēšanas modeli.
„Varbūt Finanšu ministrija var piedāvāt kādu citu modeli, pieļauju, ka Kultūrkapitāla fonda likumā varētu būt grozījumi, kas nosaka finansējuma sistemātisku pieaugumu un zem kura zemāk nevar iet, lai regulē finansējuma apjomu un fonds var strādāt ilgtermiņā,” sprieda Melbārde.
Arī VKKF vadītājs Edgars Vērpe raidījumam paudis cerību, ka Melbārdes laikā izdosies atgriezties pie iezīmētā finansējuma.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" skatieties šeit.
