Ierosinājumu nākamo darbadienu pēc Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem noteikt par brīvdienu atbalsta 62% respondentu - tā secināts pētījumu centra SKDS aptaujā.
Nacionālā kultūras centra sagatavotie grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz: ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena nosakāma par brīvdienu, līdzīgi kā 4.maijā un 18.novembrī. Savukārt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkMelbārde Noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss bez brīvas nākamās dienas - līdzīgi kā 1.janvārī vai Jāņos. To atbalsta arī kultūras ministre un bijusī Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde.
„Pats fakts kā tāds, ka notiek šis valstiski un starptautiski nozīmīgais pasākums, kas ir savā ziņā unikāls (..) - tie ir svētki nācijai! Tāpēc jau šis fakts tiek tā aktualizēts,” saka Melbārde.
Spriežot pēc diskusijām pērnvasar, grozījumiem vajadzētu saņemt arī šīs Saeimas atbalstu, tā Dziesmu svētku padomes sēdē norādīja atbildīgās komisijas pārstāve Inguna Rībena: „Tas [pērnvasar] bija visu frakciju, nevis atsevišķu partiju viedoklis. Tas bija absolūti vienots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklis. (..) Ja 5.oktobrī ir vēlēšanas, tad laika mums ir maz, un to vienkārši vajadzētu izdarīt.”
Tiesa, iecerei par brīvdienu šķēršļus var radīt atturīgā Valsts prezidenta attieksme, uz ko uzmanību vērsa prezidenta padomniece Karīna Rāviņa-Vimba:
„Prezidents lūdza nodot padomei, ka viņu dara nedaudz bažīgu, kādā redakcijā šis tiek izteikts. Viņaprāt, 4.maijs un 18.novembris ir valstiski politiski svētki, un vai mēs pareizi rīkojamies, ka Vispārējo Dziesmu un deju svētku Noslēguma dienu padarām līdzīgu šajā kontekstā…”
Šim pretnostatījumam gan nepiekrīt kultūras ministre.
„Man personīgi šķiet ļoti viegli pamatot, kāpēc Dziesmu svētku noslēguma dienu ir iespējams definēt kā valstiski svinamu, tieši pozitīvās ietekmes dēļ uz nācijas izveidošanos, Latvijas valsts izveidošanos un neatkarīgas valsts idejas cauri iznešanu [padomju laikā],” norāda Melbārde. Viņa jau ceturtdien tiksies ar prezidentu un cer rast kopīgu valodu par šo ieceri.
Lielākie iebildumi pret vēl vienu brīvdienu, lai gan tikai reizi piecos gados, ir uzņēmējiem. Latvijas Darba devēju konfederācija jau pavēstījusi, ka grozījumus neatbalstīs.
Likuma grozījumus jaunnedēļ plāno skatīt Valsts sekretāru sanāksmē. Lai nokļūtu līdz balsojumam Saeimā, tie vēl būs jāapstiprina valdībai.
