Operas ēkas trešā kārta namu nodrošinātu ar mēģinājumu un pārģērbšanās telpām orķestrim un baleta trupai, rastu vietu dekorāciju darbnīcām un novērstu virkni citu ar ēkas nolietošanos saistītu likstu. Jautājuma risināšanā jāsadarbojas Kultūras ministrijai ar operas ēkas īpašnieku Rīgas domi, norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
"Rīgas domei būtu jānāk klajā ar iniciatīvu, ka viņi šo trešo kārtu grib īstenot, un tad šis process pārrunu ceļā jāīsteno kopā ar valsti," uzsver kultūras ministre Dace Melbārde, skaidrojot, ka vajadzētu arī iepazīstināt ar to, kas operas būvniecības trešajā kārtā ir paredzēts, kādas ir izmakas un kā tās tiek dalītas. "Mēs šādu informāciju no Rīgas domes neesam saņēmuši."
"Protams, ka mēs kultūrpolitiski esam ieinteresēti, lai Nacionālās operas infrastruktūra pēc iespējas sekmētu kvalitatīvu kultūras produktu veidošanu. Vienlaicīgi ir jāpatur prātā, ka šādas vajadzības ir ļoti daudzās institūcijās. Mēs šobrīd esam veikuši arī pamatīgu izpēti par dažādu kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošanas vajadzībām," skaidro ministre.
Operas vadītājs Zigmars Liepiņš nepiekrīt, ka kopš 1990. gadiem aizkavētā operas trešā kārta būtu tikai Rīgas domes atbildība, kas atstājama uz vēlāku laiku mazāk svarīgo darbu sarakstā.
Tikmēr Rīgas domes pārstāvji norāda, ka pašvaldība operas namā nevar ieguldīt vairāk, kā saņem no atbildīgās ministrijas ēkas īres maksājumos, kas gadā nepārsniedz 200 000 eiro. Šogad plānots nomainīt skatītāju krēslus operas zālē un remontēt operas biļešu kasu ēku.
