Melbārde: Prasot publiskot mākslinieku honorārus, būtu publiskojams visu profesiju atalgojums no valsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Prasot publiskot mākslinieku honorārus, kas tiek saņemti valsts finansētajos pasākumos, nedrīkst izcelt vienu profesiju, bet būtu jāpublisko visu profesiju atalgojumu, kas tiek maksāts no valsts, tostarp valsts kapitālsabiedrībās, diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Līdz šim mākslinieku honorāri, kas tiek saņemti valsts finansētajos kultūras pasākumos, nav bijuši publiskojami. Pārrunājot situāciju ar nozares pārstāvjiem, Kultūras ministrijā gan secināts, ka tiks turpināta līdzšinējā prakse – šīs izmaksas nepubliskos, bet pēc pieprasījuma šo informāciju sniegs.

“Mēs runājām, kāpēc nelikt ārā katru honorāru.

Tāpēc, ka tikai summa bez detalizēta apraksta un fona informācijas noliek mākslinieku uz kauna staba. Sabiedrība ierauga summu, pat nesaprotot – ar vai bez nodokļiem,” sacīja Melbārde.

Savukārt, ja tomēr tiktu nolemts publiskot mākslinieku honorārus, būtu godīgi to attiecināt uz visiem, kuri Latvijā saņem algu no valsts. “Tas nav godīgi, ka tikai pret vienu profesiju tiek izvirzīta šāda prasība,” sacīja ministre, piebilstot, ka šādā gadījumā būtu publiskojams arī žurnālistu atalgojums sabiedriskajos medijos.

“Ja mēs pieprasām to no māksliniekiem, tad pieprasām to pilnīgi no visiem, kas saņem valsts finansējumu. Lai ir vienādi noteikumi pilnīgi visiem, nevis tikai vienai profesijai, kuru tad katrs, kuram nebūs slinkums, apspriedīs sociālajos tīklos,” sacīja Melbārde.

Ministre arī komentēja publiski izskanējušo informāciju par Jāņa Šipkēvica saņemto atlīdzību par darbu koncertā “Mīlestības vārdā. 18+”: 10 tūkstoši eiro viņš saņēma pēc nodokļu nomaksas, bet 7 tūkstoši eiro samaksāti nodokļos. “Viņam bija divas darbības. Viena bija saistīta ar māksliniecisko darbību – piedalījās koncertā kā izpildītājs, kā koncerta moderators, visu koncerta laiku dziedāja un spēlēja instrumentu. Otra būtiska lieta – viņš bija mākslinieciskais izpildproducents. Reāli viņa darbalaiks kopumā bija 11 mēneši.”

Viņa arī skaidroja, kā tiek noteikts finansējums tādiem kultūras notikumiem kā koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”: “Nekad šāds koncerts netiek tā uzreiz nofinansēts – mums atnes tāmi un mēs finansējam. Mēs veicam salīdzinošo analīzi.” Šajā gadījumā bijusi iespēja salīdzināt ar izmaksām, kas tika atvēlētas “Skolas somas” atklāšanas koncertam vai grupas “Bi-2” koncertam Lucavsalā.

Turklāt trīs ceturtdaļas no kopējām izmaksām bija organizētas caur publisko iepirkumu. Tajā skaitā ir tehniskā producēšana, autortiesību apmaksa, apskaņošana un citas. “Tātad 75-80% no cenas rodas no tā, kādas ir reālās tirgus cenas,” piebilda ministre. Savukārt attiecībā uz šādu pasākumu radošo daļu likums ļauj nerīkot konkursu. Tas gan nenozīmējot to, ka nav jāveic tirgus izpēte, un tas tiekot darīts, sacīja ministre.

Turklāt Melbārde uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem tika rīkots konkurss uz valsts simtgades idejām, taču tika saņemts maz labu ideju. “Mūs pārsteidza, ka konkursā, kur varēja pretendēt uz grandiozu ideju īstenošanu, idejas bija patiešām ļoti maz,” sacīja ministre, piebilstot, ka tika organizēti pat ideju ģenerēšanas pasākumi.

KONTEKSTS:

Plašu rezonansi raisīja LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" pēdējā sērija, kurā LTV žurnālisti pētīja, cik izmaksājis daudz apspriestais simtgades koncerts pie Gaismas pils – "Mīlestības vārdā. 18+". Apspriesti mākslinieku honorāri, kā arī diskusiju radīja jautājums par šādu valsts finansētu pasākumu tāmju publisku pieejamību. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti