Panorāma

Valdība paliek arī bez tieslietu ministra

Panorāma

Sudrabas ziedotāji par naudu runā negribīgi

Nacionālā opera ir valsts simbols!

Melbārde: Nožēlojami, ka opera spiesta izīrēt telpas ar apšaubāmiem līgumiem

Latvijas Nacionālā opera (LNO) kļuvusi par ballītes vietu Krievijas komponista Igora Krutoja 60.dzimšanas dienas svinībām. 120  tūkstoši eiro liels ziedojums bija gana liels arguments, lai LNO atdotu savas telpas viņa rīcība. Kultūras ministre to dēvē par nožēlojamu rīcību.

Otrdien pie LNO ēkas vairākas aktīvistes īsā akcijā uz baltajām kolonnām līmē plakātus, iebilstot pret Krutoja pasākumu operā. „Latvijas Nacionālā opera nav Kremļa viesu nams!” pausts plakātos.

Šim apgalvojumam piekrīt arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA): „Jebkurai nacionālajai institūcijai ir jākalpo kā simbolam. Un tas ir nožēlojami, ka notiek šādi pasākumi, ka opera spiesta izīrēt telpas ar apšaubāmiem līgumiem.”

Nepilni 10 tūkstoši eiro par Lielās zāles īri un 120 000 eiro ziedojums LNO - tāda ir Krutoja samaksātā summa, lai operā būtu balle. Operas vienīgais arguments izīrējot telpas ir tas, vai tobrīd Zāle ir pieejama. Tagad ir vasara, repertuārā izrāžu nav. Par telpu īri Krutojs interesējies jau aprīlī, tad arī valde nolēma prasīt lielo ziedojumu, un viņš piekrita. „Ko nozīmē - lojāls vai nelojāls? Viņš varbūt ir tieši ļoti lojāls Latvijai. Mēs tādās kategorijās nevērtējam,” norāda LNO valdes locekle Daina Markova.

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere iesaka skatīties plašāk – šī nav pirmā reize, kad operu izīrē. Jautājums, vai to darot, mēs paši saprotam, kā attiecamies pret valsts simboliem un savu pašapziņu. „Tikai ar Dziesmusvētkiem mēs paliekam Krievijas impērijas malienē kā maztauta. Gatava nācija mēs esam ar nacionālo operu un nacionālo simfonisko orķestri. Nacionāla valsts ir dārgs projekts. Bet mums ir ļoti jāskatās, kur mēs ejam, kur piedalāmies, ko atbalstām un kas notiek ar mūsu simboliem,” saka Beitnere.

Krutoja balles dēļ operas lielajā zālē izņemti visi krēsli. Daļu no viņa ziedotajiem 120 tūkstošiem eiro LNO pēc tam tērēs, slīpējot Lielās zāles grīdu. Tas neesot darīts pēdējos desmit gadus. Tāpat jāpērk jauni instrumenti mūziķiem - arī tam valsts naudas nepietiek. Kultūras ministre uzskata, ka jābūt godīgam dialogam par to, ko mums nozīmē mūsu nacionālās kultūras celtnes. Un pietiekamam finansējumam no valsts budžeta, neliekot tām piepelnīties pašām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti