Melbārde mudina klaida latviešus iesaistīties Latvijas simtgades rīkošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, viesojoties pie latviešu kopienas Vācijā, aicināja ārvalstīs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos aktīvāk iesaistīties Latvijas simtgades svinību rīkošanā - rakstīt projektus, pieteikt idejas un informēt par nepieciešamo atbalstu.

"Mēs esam Latvija – katrs atsevišķi un visi kopā. Ar šiem vārdiem es uzrunāju katru valsts piederīgo Latvijas 97. gadadienā, tādējādi metot tiltu uz Latvijas simtgadi. Latvija šajā laikā, kad pasaule ir pārvērtusies par globālu ciematu, ir ne tikai mūsu tēvu zeme, bet arī ideja un ticība. Arī latvietība kļuvusi globāla, tāpēc ir lielāka iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē, taču ir svarīgi nepazaudēt vienam otru un mājupceļu,” savā uzrunā latviešu centrā „Bērzaine” Freiburgā 21. novembrī teica Dace Melbārde.

Kultūras ministre klātesošos iepazīstināja ar Latvijas simtgades svinību koncepciju, mērķiem, uzdevumiem un gaidāmajiem notikumiem. Lai gan runas sākumā ministre uzsvēra, ka ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ārkārtīgi liels skaits – ap pusmiljona aizbraucēju, piedāvātajā koncepcijā klaida latvieši un sadarbība ar latviešu ārvalstu kopienām nav pieminēta.

"Mēs nevienu speciāli neizdalām, arī, piemēram, Latvijā dzīvojošie cittautieši, kā redzat, nav atsevišķi minēti. Tas ir tādēļ, ka piedalīties aicināti ir visi Latvijai piederīgie, neviens īpaši netiek izcelts. Mēs esam Latvija - visi kopā un katrs atsevišķi, ” sarunā ar lsm.lv skaidroja Melbārde.

Tāpat ministre aicināja ārvalstīs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos rakstīt projektus, pieteikt idejas un informēt par nepieciešamo atbalstu.

"Pēdējā laikā aktīvāk tiekamies ar tautiešiem ārvalstīs, braucam un uzrunājam, cik spējam, veidojam ciešāku saikni. Latvieša daba jau ir tāda – katrs vēlas, lai taptu individuāli uzrunāts, diemžēl tas fiziski nav iespējams. Simtgades birojā, piemēram, šobrīd strādā tikai pieci cilvēki. Sadarbībai arīdzan jābūt abpusējai, nevar sēdēt un gaidīt, kad pie tevis atnāks,” uzsvēra Melbārde.

"Piederības sajūta veidojas darot. Ja vairāk pats esi gatavs dot Latvijai, vairāk izjūti piederību tai,” ārvalstīs dzīvojošos tautiešus mudināja ministre.

Savukārt Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis un mūziķis Kristaps Grasis sarunā ar lsm.lv atzīmēja pēdējā laika vērojamās pozitīvās tendences komunikācijā starp Latvijas pārstāvjiem un ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, tomēr pauda arī skeptisku attieksmi.

"Ir ļoti labi, ka valdības pārstāvji vairāk sākuši apmeklēt ārzemju latviešu diasporas, apzinot, kādi cilvēki te dzīvo, kādas ir vajadzības, kas šeit notiek un ka tā bilde nav tik vienpusēja – redz, tie tur aizlaidušies projām un viņiem viss vienalga... Ļoti maz Latvijā zina patieso situāciju. Katru reizi, kad es ar viņiem [valdības pārstāvjiem] runāju, jūtu, cik viņi ir ļoti tālu prom no tā, kas reāli notiek. Tomēr pamazām situācija mainās, veidojas ciešāka sadarbība, arī ELA un Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbojas ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, ir plāni nākotnei,” pastāstīja apvienības vadītājs.

“Acīmredzot valdība beidzot sāk apzināties, ka diasporu skaits šobrīd ir daudz lielāks nekā trimda jebkad bijusi. Ir jāpieņem un jāsaprot, ka turpmākos divdesmit, trīsdesmit gados lielākā daļa atpakaļ nedosies, tā kā ar to vilināšanu mājup vien nekas nebūs panākts. Tas nav nekāds arguments – sak, kāpiet lidmašīnās, te viss notiek! Jāapzinās, ka liela daļa latviešu dzīvo un dzīvos ārpus Latvijas, un daudziem no viņiem tomēr Latvija nebūt nav vienaldzīga,” skaidroja Grasis.

Kultūras ministre vizītes laikā Vācijā apmeklēja arī Štutgartes latviešu kopienu, kā arī Zentas Mauriņas piemiņas istabu Badkrocingenā. Ar pilsētas rāti tika pārrunāta Zentas Mauriņas 120 gadu jubilejai veltīto pasākumu programma 2017. gadā.           

Latviešu kultūras centrs „Bērzaine” pastāv jau vairāk nekā 60 gadus. Tas atrodas organizācijas „Daugavas vanagi” īpašumā Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā un ir viens no pēdējiem publiski pieejamiem latviešu īpašumiem Eiropā. Šobrīd tur darbojas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņa, viesojas dažādi kolektīvi no Latvijas, tiek atzīmēti būtiskākie Latvijas valsts svētki, norisinās dažādas sapulces un konferences.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti