„Es neesmu tā, kas teiks, ka tūlīt notiks lieli brīnumi gada laikā un mēs atgriezīsimies 2008.gada situācijā. Tas noteikti nav iespējams," uzsvēra ministre, skaidrojot, ka šobrīd nozare iztiek no tā, ko valsts nopelna, ņemot vērā, ka jāatdod treknajos gados iekrātie parādi.
Tomēr ministre izteica arī zināmu optimismu, apliecinot, ka finansējuma palielināšanās pamazām notiek un tājā virzienā ir jāstrādā, pašiem kultūras cilvēkiem pārliecinot valdību par to, ka kultūra ir nozīmīgs attīstības jautājums, arī valsts ilgtspējas jautājums.
Es vispār nespēju iztēloties vārdu attīstība, ja tajā nav kultūras dimensijas," atzina Melbārde.
Piekrītot apgalvojumam, ka finansējuma lielums nekorelē ar kvalitāti, ministre uzsvēra kultūrizglītības nozīmi, kā arī nepieciešamību kopt kultūrvidi un apzināties tās apdraudējumus.
„21.gadsimts ir laiks, kad ļoti strauji attīstās komerckultūra. Un komerckultūra attīstās ar metodēm, kuru mērķis ir pārņemt cilvēka dzīvesveidu. Tas nozīmē – izstumt tradicionālo dzīvesveidu no viņa dienaskārtības, panākt to, ka bērns piedzimst un viņa lielākais sapnis, piemēram, ir aiziet uz „MacDonald"," skaidroja Melbārde.
Ministre uzskata, ka mēs to nevar mainīt, bet ir ļoti svarīgi apzināties un strādāt ar savas kultūrvides veidošanu un tradicionālā dzīvesveida saglabāšanu.
„Ja skatāmies pēc globālās sabiedriskās domas, tad neapšaubāmi pieaug pieprasījums pēc savdabības un unikalitātes. Tas iegūst aizvien lielāku vērtību," norādīja Melbārde, skaidrojot, ka cilvēki pie mums brauks tāpēc, ka mums ir tas, kā citiem nav.
Dace Melbārde tikko atgriezusies no UNESCO ģenerālās konferences 37. sesijas, kur vadīja kultūras nodaļu.
