Melbārde atgādināja, ka nesenie Dziesmu un deju svētku parādījuši vājos punktus Latvijas kultūras vidē. Proti, tās infrastruktūra. „15 000 dejo 5000 skatītāju," par situāciju stadionā „Daugava" atgādināja Melbārde. Viņa uzsvēra, ka Latvija aizvien ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav sava nacionālā stadiona. Tiesa, šis jautājums ir jārisina kopā ar sporta nozari. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecība nebūs pēdējais solis jaunās Gaismas pils attīstībā. „Bibliotēkas pabeigšana ir tikai sākums tam, lai būtu mūsdienīga moderna ēka, kas ir izglītības centrs," uzsvēra Melbārde.
Tāpat svarīgs ir jautājums par kultūras nozarē strādājošo motivāciju, kas nenozīmē tikai atalgojuma apmēru. Tas ietver arī kultūras darbinieku paveiktā novērtējumu un prestižu. Tāpat ir jānovērtē tie cilvēki, kas valsts līmenī gūst starptautiskus panākumus.
Tāpat svarīgi ir domāt par Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2018.gadā un kultūras programmu Latvijas simtgades gadā vispār. Viņa atgādināja, ka gatavošanās šiem svētkiem un notikumiem būs ilgtermiņa uzdevums, tādēļ jādomā ir laikus.
Melbārde pieļāva, ka gatavošanās svētkiem varētu būt Nacionālās kultūras padomes uzdevums. „Mums ir jāizveido programma, sistēma, kurā veidotu produktus, kas būtu Latvijas simtgadei," sacīja Melbārde.
Viņa arī piebilda, ka patlaban viņas kā iespējamās kultūras ministres rīcībā būs viens gads. Tomēr lielāku darbu veikšanai vajadzīgs vairāk laika. „Manā rīcībā ir garantēts viens gads, kas arī godam ir jānostrādā (..) Lai cilvēks ministra amatā varētu paveikt, viens gads ir par maz. Es esmu cilvēks, kas domā par ilgtermiņa skatījumu," piebilda potenciālā kultūras ministre.
Melbārde kultūras ministres amatā varētu nomainīt Žaneti Jaunzemi–Grendi, kuru premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība") atlaida no amata pēc domstarpībām ar nozari.
