Melbārde pastāstīja, ka pašlaik starp Kultūras ministriju un pašvaldību notiek sarunas par akustikas risinājumiem Kongresu nama pārbūves projektā. Taču šis projekts nevar saņemt Eiropas Savienības līdzekļus.
Uz jautājumu, vai iespējama gan Kongresu nama pārbūve, gan jauna koncertzāle, Melbārde atbildēja: „Tas nebūtu racionāli tik mazā valstī kā Latvija.”
Tam piekrita arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks. „Diez vai,” viņš atzina.
Savukārt arhitekts Jānis Dripe skaidroja, ka Kongresu nama pārbūvei nepieciešami valsts un pašvaldības līdzekļi, pašreizējie aprēķini liecina – 40 miljoni eiro.
Ja izdosies vienoties par akustikas risinājumiem, šis varētu būt veiksmīgs projekts.
Dripe arī pastāstīja, ka otrs variants ir Skanstes rajonā, kur privāts investors vēlas veidot konferenču centru ar koncertzāles funkciju. Šim projektam varētu iegūt arī Eiropas Savienības līdzekļus, kas tiek piešķirti objektiem degradētās teritorijās.
Jau vēstīts, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas plānotās izmaksas paredzētas 39,68 miljonu eiro apmērā. Pēc optimistiskām prognozēm, Kongresu nama rekonstrukciju plānots pabeigt trīs gadu laikā - līdz 2018.gadam.
Kongresu nama pārbūve ir viena no alternatīvām jaunas koncertzāles būvniecībai.
Savukārt skaidrība par Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību Latvijas kultūras infrastruktūrai varētu būt jūnijā, iepriekš pieļāva kultūras ministre.
