Dienas ziņas

Iznākusi virtuālā ceļojuma grāmata pa Aizputi

Dienas ziņas

Latgales pašvaldību vadītāji spriež par valsts apdraudējumu

Mazirbē atklāta līvu etnogrāfiskā istaba un izstāžu zāle

Lībiešiem viena no svarīgākajām dienām ir 18. novembris, jo pirms vairāk nekā 90 gadiem mastā pacelts līvu karogs. Šogad Līvu karoga svētku laikā tika atklāta etnogrāfiskā istaba, kura ir kā liecība par lībiešu senčiem un viņu darbiem.

Šogad Līvu karoga svētki bija īpaši, jo tika atklāta etnogrāfiskā istaba un izstāžu zāle Lībiešu tautas namā Mazirbē. Jau 1939. gadā bija plānots tautas namā izveidot muzeju un bibliotēku, bet tas nav noticis. Ar etnogrāfiskās istabas atklāšanu tiek piepildītas rakstos minētās vēlmes.

Daudzus gadus etnogrāfiskie priekšmeti bija savākti un viņi nebija pieejami publiskai apskatei, tagad viņi ir pieejami publiskai apskatei. Un tā mēs pamazām vēlamies to tautas namu tā kā iedzīvināt,” saka Veronika Millere, biedrības “Rāndalist” valdes priekšsēdētāja.

Katram muzejā apskatāmajam objektam ir savs dzīvesstāsts. Visi priekšmeti ir piederējuši lībiešiem, tie tikuši izmantoti ikdienas darbos. Joprojām ir daļa priekšmetu, par kuriem nekas nav zināms, bet laika gaitā tiek plānota dziļāka izpēte, lai ikviens varētu uzzināt par senču ikdienu, sadzīvi un priekšmetu pielietojumu. Atklātajā izstāžu zālē šobrīd ir apskatāma foto izstāde ar fotogrāfijām no laivu kapsētas. Šīs laivas stāv brīvā dabā un jebkurš tās dzīvē var apskatīt, bet bildēs iespējams salīdzināt 1998. un 2014. gadu.

„Rīga nav uzcelta vēl šodien, un tā ir ar to etnogrāfisko istabu. Šis ir pirmais solis, pirmais etaps. Protams, būs priekšmetu apzināšana, aprakstīšana, nāks klāt jauni priekšmeti, noteikti mainīsies izstāde. Tas ir tāds darbs, kurš ir darāms, darāms un darāms,” atzīst Millere.

Lībiešiem karoga svētki ir nozīmīga diena. Pirmo reizi līvu karogs pacelts 1923. gadā Irbes mācītājmuižā un tas joprojām plīvo pie lībiešu mājām. Tā krāsas ir saistītas ar jūru, kas vienmēr bijusi viena no lībiešu darbavietām. Skatoties karogā, ikviens var redzēt to, ko redzējuši vīri, veroties uz krastu – zilā jūra, baltās kāpas un zaļie meži.

„Tautas karogs vai simbols liek pacelties uz augšu, ja tā poētiski, bet tas liek savākties un tas liek domāt normālāk, ko tu vari darīt, ko katrs var darīt un ko tu vari aicināt sev talkā, lai darītu kopā,” saka  Līvu Savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite.

Lai turētu līvu senču tradīcijas dzīvas, tiek rīkoti dažādi pasākumi, nometnes, valodu kursi, kuros iesaistīties var ikviens.

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti