ĪSUMĀ:
- Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" jau gada sākumā aicināja pašvaldības atteikties no "padomju laikiem" ielu nosaukumos.
- Rīga gatavojās nomainīt tikai trīs no 19 ielu nosaukumiem.
- Daugavpils neredz jēgu mainīt nevienu no sarakstā iekļautajiem ielu nosaukumiem.
- Ja jaunais likumprojekts tiks pieņemts, pašvaldībām izvēles nebūs.
- No ielu nosaukumiem tiktu svītroti virkne padomju laikus slavinošo latviešu rakstnieku un mākslinieku vārdi.
- No ielām būtu jāpazūd arī Krievijas literatūras klasiķu vārdiem.
- Likumprojekts paredz, ka pārdēvējamas tās ielas, kuru nosaukumi atvasināti no apdzīvotajām vietām Krievijas Federācijā.
- Plānots, ka visus izdevumus, kas radīsies ielu nosaukumu maiņas rezultātā, segs no valsts budžeta.
Rīga pati gatava mainīt nosaukumus tikai trim ielām
Iespējams, ka mūs sagaida lielākā ielu pārdēvēšanas kampaņa, kāda piedzīvota pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Divas dienas pirms vēlēšanām Saeimas deputāti ar 54 balsīm "par" Izglītības un zinātnes komisijai nodevuši Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu, kas paredz pamatīgu revīziju ielu nosaukumos Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās.
"Gan Saeimas vēlēšanu rezultāti, gan citi aspekti rāda, ka tieši gan atteikšanās no fiziskajiem pieminekļiem, gan atteikšanās no komunistiskā totalitārā režīma slavinošiem vietvārdiem ir viena darba divas puses.
Tas bija jāizdara vienlaikus, un tas ir tiešām jautājums par sabiedrības iekšējo drošību," uzskata biedrības "Publiskās atmiņas centrs" padomes loceklis Didzis Šēnbergs. Biedrība, kas aktīvi darbojusies likumprojekta izstrādē, jau gada sākumā atklāja ielu sarakstu, kuru nosaukumi būtu jānomaina. Taču pašvaldības ar izmaiņām kartē nesteidzās. Rīga biedrības sarakstā pieminēta 19 reizes, taču galvaspilsētā tuvākajā laikā plānots nomainīt tikai trīs ielu nosaukumus, kas saistīti ar padomju varas īstenotājiem un slavinātājiem. No ielu nosaukumiem plānots svītrot Padomju armijas virsnieka Detlava Brantkalna, akadēmiķa Mstislava Keldiša un rakstnieka Valentīna Pikuļa vārdus, lai gan literāts pie savas ielas ticis pirms nepilniem sešiem gadiem. Rīgas domes deputāts Edgars Ikstens ("Jaunā Vienotība") atzīstas, ka viņš īsti nezina, kas Pikulis bijis: "Daudziem cilvēkiem nav vispār viedokļa par to, bet nu, kā man stāsta un kā man ir palīdzējuši saprast, tad viņš ir bijis viens no lielākajiem tā saucamajiem dezinformācijas līderiem, tajā laikā aprakstot, nodarbojoties ar tolaik populāru ideju ieviešana dzīvē caur daiļliteratūru."
Daugavpils negrib mainīt nevienas ielas plāksni
"Publiskās atmiņas centrs" Daugavpili aicināja nomainīt 15 ielu nosaukumus. Daugavpils pašvaldība atteicās mainīt pat vienu. Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa stāsta, ka tāds lēmums pieņemts, jo tas esot dārgs un darbietilpīgs process: "Tādu konkrēti Krievijas vai PSRS okupāciju slavinošu nosaukumu pie mums vairs nav palicis Daugavpilī. Tās vienkārši ir Krievijas pilsētu vai Krievijas dzejnieku, rakstnieku, vai zinātnieku vārdā nosauktas ielas."
Tomēr, ja likums par komunistiskā režīma un rusifikācijas rezultātā radīto ielu nosaukumu nomaiņu tiks pieņemts, tad pašvaldībām tiesības darīt pa savam jeb ielu nosaukumus atstāt, kā ir, vairs nebūs. Likums ļoti smalki, gandrīz uz divām lapām uzskaita, kādām personām veltītas ielas no Latvijas kartes jāsvītro. Didzis Šēnbergs ir pārliecināts, ka "vietvārdi iespaido sabiedrības ideoloģiju, vietvārdi iespaido individuāla cilvēka rīcību, jo viņš internalizē šos vietvārdus, un līdz ar to viņa personībā ir elements, ko iespējams iedarbināt propagandas mašīnai." Sociālpsihologs Ivars Austers tomēr vietvārda ietekmei uz sabiedrību nepiekrīt:
"Protams, ka var sākt diskutēt par to, cik lielā mērā cilvēki tajā brīdī, kad viņi dzird kādu ielas nosaukumu, to asociē ar totāli totalitāru valsti.
Mans minējums būtu, ka ikdienā tie vārdi dzīvos savu dzīvi."
Likumprojekts paredz no ielu nosaukumiem svītrot daudzu latviešu literātu vārdus
Sarakstā bez padomju laika militārpersonām un politiskiem darboņiem ir arī virkne rakstnieku. No ielu nosaukumiem grib svītrot literātu Annas Sakses, Andreja Upīša, Sudraba Edžus, Leona Paegles, Annas Brodeles, dzejnieces Mirdzas Ķempes vārdus un arī mākslinieka Gustava Kluča vārdu. "Publiskās atmiņas centra" padomes pārstāvis Didzis Šēnbergs norāda, ka šajā gadījumā radošais devums tautai netiek ņemts vērā: "Mums nav jāliek uz svaru kausiem izcila mākslinieciskā darbība no vienas puses un nepieņemama necilvēciskas totalitāras varas atbalstīšana no otras puses. Mēs kopā publisko telpu uztveram tikai kā politisku un tiesisku, savukārt mākslinieciskos kritērijus mēs vērtējam ekspertu lokā vai pēc saviem estētiskām priekšrocībām. Nekur pasaulē nav Lenijas Rīfenštāles godināšanas publiskā telpā, kaut gan viņas devums kinomākslā ir nenoliedzams. Līdzīgi nekur Latvijā nedrīkstētu būt komunistiskā totalitārā režīma balstu godināšanas publiskā telpā tikai tāpēc, ka mums ir svarīgi, lai mūsu publiskā telpa, kurā vietvārdi ir obligāti visiem, pārstāvētu tās vērtības, kas ir ietvertas Satversmē."
Ivars Austers uzskata, ka, izmantojot šādus argumentus, revīzija būtu jāveic daudz plašāk: "Ja runa ir par demokrātiju, tad, ja ķeramies klāt, tad ir arī cits jautājumu loks. Piemēram, viss, kas saistās ar Kārli Ulmani. Tad to vajadzētu salikt kopā. Tā arī ir totalitāra, nu, varbūt maigākā izpausmē, bet tā nav demokrātijas simbolu kopa. Tad, kad mēs dzirdam tādus vārdus kā "Vienības velobrauciens" vai, nezinu, "Draudzīgais aicinājums" un tamlīdzīgi, un tas šķiet it kā nevainīgi, bet īstenībā tā sakne ir ar noteiktu laika posmu Latvijas vēsturē.''
Tikmēr vēsturnieks Gunārs Ārmanis aicina nestrebt karstu ar iecerēto vērienu latviešu kultūras darbinieku svītrošanā no ielu nosaukumiem:
"Šīs lietas nevajadzētu sasteigt, un pieņemt lēmumu tikai tad, ja tu esi izracies vēsturē, ja tu zini par to personību labo un slikto, vai otrādi, slikto un labo. Jo neviens nav ideāls."
No ielu nosaukumiem grib svītrot arī krievu literatūras klasiķus
"Publiskās atmiņas centrs" nav aprobežojies tikai ar padomju laika autoriem. Attiecībā uz krievu literatūru revīzija par nevēlamajiem vārdiem ielu nosaukumos bijusi vairāku gadsimtu robežās. No ielu nosaukumiem svītrojami arī Puškina, Dostojevska, Ļermontova un Čehova vārdi. "Puškins un Ļermontovs publiskās tiesiskās telpas aspektā nav dzejnieki un nav literāti.
Puškins un Ļermontovs publiskās tiesiskās telpas aspektā Eiropas Savienībā ir Krievijas impērijas propagandas tēli.
Latvijas sabiedrībā okupācijas rezultātā radies priekšstats, ka Puškins pasaulē tiek vērtēts kā viens no izcilākajiem Krievijas literātiem. Tā nav," ir pārliecināts Didzis Šēnbergs.
Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška pret šo ierosmi neprotestē: "Var jau piekrist, ka šie rakstnieki tomēr savos darbos ir slavējuši arī Krievijas impēriju diemžēl, kas gan nenoliedz viņu pārējo darbu nozīmi. Un tomēr, lai arī tas paliek kā kultūras mantojums, bet ielu, laukumu nosaukumos tie varētu arī nebūt." Tikmēr Ivars Austers atgādina, ka mēs neesam viendabīga sabiedrība:
"Tas nosaukumu pūrisms atbrīvoties pilnīgi no visām kaut kādām krievu izcelsmes nosaukumu kopām – tur ir vēl viens jautājums par Latvijas iedzīvotāju, pilsoņu etnisko izcelsmi.
Jautājums būtu – kas būtu viņiem kaut kādas kultūras references. Vai pilnīgi viss ir jāatņem, tas ir jautājums, par ko ir vērts padomāt." Arī vēsturnieks Gunārs Ārmanis uzskata, ka, pilnīgi atbrīvojot vidi no krieviskā kultūrmantojuma, būtu jāiznīcina kultūrvēstures pieminekļi: "Kad ejat uz Nacionālo teātri, reti jūs pamanāt, ka galvenajā fasādē ir Puškins un Šillers, sānu fasādē pret Kronvalda bulvāri Moljērs un Gogolis. Otrā stāvā virs logiem tādi ovāli plastiskie profili. Un pret kanālu ir Gēte un Šekspīrs. Ielu var likvidēt, bet ko jūs iesāksiet ar to plastisko ovālu? Tas ir kultūras piemineklis, aizsargājams arhitektūras piemineklis."
Pieņemot likumprojektu, ielu nosaukumos nedrīkstēs būt Krievijas ģeogrāfisko vietu nosaukumi
Lai gan jau agrāk izskanējuši vairāki aicinājumi Rīgā pārdēvēt arī Maskavas ielu, pagaidām pašvaldībā šim radikālajam solim nav bijis liela atbalsta. Maskavas iela ir 4 kilometrus garāka par Brīvības ielu, un tās nosaukuma maiņa varētu izrādīties ļoti dārgs prieks. Maskavas ielā reģistrēti 5 tūkstoši adrešu. Tomēr saskaņā ar jauno likumprojektu sarakstā būs arī Maskavas iela, kas bez Rīgas ir atrodama vēl sešās Latvijas vietās. Likumprojekts paredz, ka pārdēvējamas tās ielas, kuru nosaukumi atvasināti no apdzīvotajām vietām Krievijas Federācijā. Didzis Šēnbergs ir pārliecināts, ka Maskavas ielu Rīgā nesargā tās vēsture: "Saistībā ar Maskavas ielu ir viens tiesiskais aspekts, kas mums jāņem vērā saistībā ar valsts kontinuitāti. Ja mēs atzīstam Latvijas Republikas pieņemtos lēmumus pirms okupācijas 40. gadā, tad Maskavas iela reiz jau tiesiski ir bijusi pārdēvēta par Latgales ielu." Rīgas domnieks Edgars Ikstens norāda, ka šobrīd jau Rīgā ir Latgales iela:
"Tie cilvēki, kas aicina Maskavas ielu nosaukt par Latgales ielu, nav līdz galam sapratuši, ka tas nav tik vienkārši tagad izraut Latgales ielu no tās vietas, kur šobrīd tā iela ir, uzlikt Maskavas ielai, jo mums būtu jāmeklē atkal risinājums."
Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuša uzskata, ka ar Maskavas ielas nosaukuma maiņu viss nebūs tik vienkārši: "Šis tomēr ir savulaik dotais senākais nosaukums attiecīgajam transporta ceļam. Un tas gan varbūt tieši nebūtu saistāms ar rusifikāciju un tamlīdzīgi." Tikmēr Ivars Austers Maskavas ielas gadījumā ir vienisprātis ar likumprojekta iesniedzējiem: "Skaidrs, ka Maskavas ielai ir milzīgs simboliskais segums. Tas ir arī politisks akts, un es domāju, ka tas ir nozīmīgs politisks akts. Parādīt, ka šī nevar būt viena no Rīgas centrālajām ielām."
Pagaidām pirmo soli Krievijas pilsētu nosaukumu svītrošanā no savām ielām spērusi Alūksne, vasaras izskaņā Pleskavas ielu pārdēvējot par Kolberģa ielu.
Jauni ielu nosaukumi ilgi nebūs jāgudro
Gaidāmā ielu pārdēvēšana nevienā neraisa bažas par to, kur ņemt jauno ielu nosaukumus. Latvijā netrūkst cienījamu un sabiedrības labā daudz darījušu personību, kuru vārdā saukt ielas. Edgars Ikstens atklāj, ka Rīga jauno ielu pārdēvēšanas vilni sāks ar mūsu literatūras milžu un mākslinieku godināšanu: "Detlava Brantkalna ielas vietā mums radīsies trīs ielas, kas varētu tikt nosauktas Annas Brigaderes, Zentas Mauriņas un Vizmas Belševicas vārdos. Attiecīgi Mstislava Keldiša iela varētu tikt nosaukta par Brāļu Kaudzīšu ielu, un Valentīna Pikuļa aleja un tālāk Valentīna Pikuļa taka varētu tikt nosaukta gleznotājas Birutas Baumanes vārdā."
Vēsturnieks Gunārs Ārmanis uzskata, ka savs vārds šajā jautājumā būtu sakāms arī sabiedrībai: "Likvidējamām ielām paralēli, likvidējamiem pieminekļiem paralēli vajag līdzsvaram vai medaļas otrai pusei labu sarakstu ar personībām, un ļaut arī, kā lai saka, tautai izvēlēties, lai cik tas banāli skan."
Par ielu nosaukumu maiņu būs jāmaksā valstij
Tomēr svarīgākais, kas uztrauc pašvaldības, ir nauda, ar ko samaksāt par jaunajām ielu plāksnēm. Rīgas domes Vides projektu nodaļas vadītāja Lita Holcmane norāda, ka ielu nosaukumu maiņa nav lēts prieks ne pašvaldībai, ne uzņēmumiem, kuriem jāmaina zīmogi, veidlapas: "Ēkas numura nelielā zīme maksā ap 35 eiro, lielās zīmes bija vairāk nekā 40 eiro, savukārt ielas nosaukuma zīmes cena arī ir atkarīga no ielas nosaukuma garuma. Tātad, cik tā pati zīme ir liela, un tas arī varētu būt aptuveni 30 eiro." Likumprojekts paredz, ka ielu nosaukumu maiņā maks būs jāver vaļā valstij.
Otrs pašvaldības kreņķis ir juceklis sabiedrībā, kamēr tā ar jaunajiem ielu nosaukumiem apradīs. "Kas vienmēr ļoti būtiska lieta ielu nosaukumu maiņā, tas lai cilvēks spētu orientēties pilsētā. Tas ir arī jautājums mūsu dienestiem, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, jo bieži vien rodas šīs situācijas, kad steigā cilvēki aizmirst jaunos ielu nosaukumus un viņi pasaka veco," uzskata Edgars Ikstens.
Ukrainas karš ir kļuvis par iemeslu ielu pārdēvēšanas drudzim visā pasaulē. Šo ieroci nav smādējusi arī pati Krievija, ar ielu nosaukumu mainīšanu rajonos, kur atrodas rietumvalstu vēstniecības.
